Austrālija paudusi bažas, ka gadījumā, ka Krievija līdz 2018. gadam pagarinās piena produktu importa aizliegumu, valstīm, kas cieš no Maskavas sankcijām varētu rasties pastāvīgas problēmas.

Austrālijas piensaimnieku prezidents Noels Kambels norādīja, ka pieprasījums pēc piena produktiem Krievijā varētu samazināties, jo patērētāji būs pieraduši pie citiem importa produktiem.

Brīdinājums, ka Eiropas Savienības (ES) un Austrālijas eksportētāji varētu tikt izslēgti no Krievijas tirgus vismaz līdz 2018. gadam radījušas bažas par tālāko piena nozares attīstību.

Nesen apmeklējot Pasaules piena samitu, Mihails Miščenko norādīja, ka Krievijā zemnieki beidzot ir apzinājušies savus spēkus un ka viss šajā tirgū ir atkarīgs no tiem. Pēc viņa prognozēm, Krievijas pārtikas embargo turpināsies līdz 2018. gadam.

“Šāds solis var atstāt būtiskāku ietekmi, nekā sākotnēji šķiet,” sacīja Kambels.

Viņš cerēja, ka pasaules piena piegādes varētu šogad līdzsvaroties ar iespējamu desmit procentu kritumu Austrālijā.

Tomēr eksperti pieļauj, ka Krievija turpinās iestāties par pārtikas embargo pagarināšanu, vēl vairāk tāpēc, ka vietējiem krievu zemniekiem tagad ir iespēja pārdot savu pienu par saprātīgu cenu, kā rezultātā nav iekšējais spiediens uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu atcelt pārtikas aizliegumu.

Kā zināms, šogad atbildot uz sankciju pagarināšanu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm, Kanādas, ASV un Austrālijas.