Tranzīta un loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā nodrošina aptuveni ceturto daļu pakalpojumu eksporta. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī un lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā – ostās, dzelzceļā un autoceļos – vispirms tiek ieguldītas tieši tranzītam izmantojamos virzienos. Viens no šiem virzieniem ir Krievija, kurā tiks grozīta konstitūcija, ļaujot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vadīt valsti vēl divus termiņus.
NRA.lv vēsta, ka multimodālie transporta koridori šķērso Latvijas teritoriju gan no Austrumiem uz Rietumiem, gan no Ziemeļiem uz Dienvidiem. Galvenā kravu plūsma, galvenokārt tranzīts, pārvietojas no Austrumiem uz Rietumiem caur Latvijas ostām – savienojot Krieviju, NVS un Āzijas valstis ne tikai ar Rietumeiropu, bet ar visu pasauli, uzsver Satiksmes ministrija. Pēc ministrijas domām, Latvijā šobrīd galvenā prioritāte ir kravu diversifikācija. Svarīga ir konteineru kravu apjomu palielināšana Latvijas ostās. Šādas prioritātes izvēli nosaka situācija pasaules transporta biznesā un politikā. Svarīga ir konteinervilcienu attīstība gan Āzijas, gan Melnās jūras un Krievijas virzienos, kā arī jūras konteineru līniju maršrutu attīstība Baltijas jūras un Ziemeļjūras reģionos, lai veicinātu intermodālos jūra-dzelzceļš pārvadājumu pakalpojumus starp Eiropu un Āziju caur Latvijas ostām.
Centrālās statiskas pārvaldes dati liecina, ka kravu apgrozībā Krievija ieņem visai nozīmīgu vietu. 2019. gadā kopumā pa dzelzceļu eksportā tika pārvadātas 1,6 miljoni tonnu kravu, importā – 24 miljoni tonnu Pēc Neatkarīgās aprēķiniem no šī apjoma attiecīgi 68% un 74% procenti bija kravas uz vai no Krievijas. Pa sauszemes ceļiem pērn tika pārvadātas 616 tūkstoši tonnu kravu eksportā un 206 tūkstoši tonnu kravu importā. No šī apjoma attiecīgi 14% un 6% procenti bija Krievijai kravas.
Savukārt ostās Krievijas kravu apgrozījums 2018i, gadā svārstījās no 1 ī 32 procentiem, atkarībā no ostas un kravas virziena – eksporta vai importa.
Sadarbība turpināsies
Krievija šonedēļ dzīvoja pārmaiņu priekšā. Pilsoņiem nācās balsot pat grozījumiem konstitūcijā. Lielākā daļa vēlētāju atbalstīja šis izmaiņas. Citu izmainu starpā, kas skar minimālās algas izmaiņas, tas paredz ari iespēju prezidentam amatu saglabāt vēl divus termiņus. Kā tas ietekmēs kravu apgrozījumu ar Krieviju?
“Krievijas dzelzceļš ir ilggadējs VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) sadarbības partneris, un likumsakarīgi, ka satiksmē ar Krieviju ik gadu tiek pārvadāts lielākais kravu apjoms. Lai gan valstu savstarpējām politiskajām attiecībām un pieņemtajiem lēmumiem ekonomikā ir ietekme uz jebkuru nozari, tostarp kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, lielāka loma tomēr ir sadarbībai starp dzelzceļa uzņēmumiem un ar klientiem, “Neatkarīgajai atklāj VAS „Latvijas dzelzceļš” korporatīvās komunikācijas projektu un mediju attiecību vadītāja Ella Pētermane.
“Latvijas dzelzceļa” pārvadātajās kravās Krievijas kravu īpatsvars 2019. gadā bija aptuveni 66,5 procenti. Viņa stāstīja, ka šā gada martā cauri Latvijai uz Kaļiņingradu tika organizēti vairāki garo kravas vilcienu sastāvi, no kuriem viena kopgarums bija viens kilometrs. Šis maršruts patlaban arī tiek regulāri izmantots.
“Lai gan pēdējos gados ir samazinājies Krievijas tranzītkravu apjoms cauri Latvijai, tomēr Krievijas dzelzceļš arī turpmāk būs viens no galvenajiem sadarbības partneriem gan regulāro kravu pārvadājumu organizēšanā, gan kopīgi īstenojot dažādus projektus. Viens no šādiem projektiem ir saistīts ar īpaši garo vilcienu sastāvu nosūtīšanu uz Kaļiņingradu, izmantojot Latvijas dzelzceļa infrastruktūru. Vienošanās par šādu vilcienu nosūtīšanu tika parakstīta šā gada sākumā, “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājam Mārim Kleinbergam apmeklējot Kaļiņingradas apgabalu un tiekoties ar Krievijas dzelzceļa Kaļiņingradas dzelzceļa apgabala vadību. “Latvijas dzelzceļš” arī nākotnē saskata potenciālu sadarbības intensificēšanai ar Krievijas dzelzceļu kravu pārvadājumu organizēšanā no Ķīnas uz Eiropu,” sacīja Ella Pētermane.
Krīze skārusi arī tranzītbiznesa nozari
Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrauti 19,413 miljonus tonnu kravu, kas ir par 29,4% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija. Beramkravu apjoms samazinājies par 41,5%. Pārkrauto ogļu daudzums sarucis pat 4 reizes, labība un labības produkti pārkrauti par 2,4% mazāk. Tai pašā laikā koksnes šķelda pārkrauta 1,052 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 16,8% vairāk nekā pērn tādā pašā laika periodā.
Lejamkravas Latvijas ostās 2020.gada pirmajos piecos mēnešos pārkrautas 5,318 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt ģenerālkravas Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrautas 4,934 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,8% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Arī konteinerkravās bijis kritums.
Tāpat kravu apgrozījuma kritums bijis kravu pārvadājumos pa dzelzceļu. Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad pirmajos piecos mēnešos Latvijā samazinājies par46,2% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu un bija 10,022 miljoni tonnu. Starptautiskos pārvadājumos samazinājums bijis par 47,7%, bet iekšzemes pārvadājumu apmērs audzis par 8,6 procentiem.
Ilze Šteinfelde
