Latvijas televīzijas raidījums «De facto» ziņo, ka kredītlīnijas, no kurām būtu jāfinansē jauno iekārtu uzstādīšana uz ceļiem, bija atvērtas «Latvijas Krājbankā».
Projekta īstenošanai maijā tika nodibināta komandītsabiedrība «Vitronic Baltica un partneri». Tās biedrs ar tiesībām sabiedrību pārstāvēt atsevišķi, ir Latvijā dibinātā kompānija «Vitronic Baltica», kas pieder Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) padomniekam un miljonāram Ērikam Teilānam. Jāatgādina, ka arī Rīgas dome oktobrī «Krājbankā» noguldīja desmit miljonus latu, kuru atgūšana ir maz ticama, raksta Apollo.lv.
Tagad «Lursoft» datu bāzēs pieejamā informācija par «Vitronic Baltica un partneri» liecina, ka uz šo firmu reģistrētas astoņas komercķīlas par labu «Krājbankai». Un to iemesls ir 19.septembrī noslēgts kredītlīnijas līgums par 1,2 miljoniem latu, un tai pašā dienā vēl viens aizdevuma līgums par 5,2 miljoniem latu.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone «De facto» apliecina, ka saskaņā ar līgumu nākamais darbu izpildes termiņš ir janvāra otrajā pusē, kas tad arī varēs kalpot par indikāciju spējām pildīt uzņemtās saistības. Šobrīd oficiāla informācija par iespējamu apdraudējumu fotoradaru projekta īstenošanai Iekšlietu ministrija no privātās kompānijas puses nav saņēmusi.
Neoficiāla informācija liecina, ka lielākā daļa aizņemto līdzekļu palicis bankas pusē. Teorētiski gan pastāv iespēja arī pārkreditēties citā bankā vai projektu turpināt sadarbībā ar «Latvijas Krājbanku». Tomēr jautājuma izspriešana jau atkal prasīs laiku, turklāt gala lēmums nav droši prognozējams. Līdz ar to savā ziņā fotoradaru ieviešanas projekta īstenošana tagad ir arī «Latvijas Krājbankas» vadības un maksātnespējas administratora rokās.
Gadījumā, ja fotoradaru pasākums aiziet pa burbuli, apdraudēti ir arī budžeta konsolidācijas pasākumi. Nākamajā gadā no šo iekārtu darbības pilnā apmērā ieplānoti ieņēmumi 7,3 miljoni latu.
Fotoradaru uzstādīšana kavējusies gan arī līdz «Latvijas Krājbankas» problēmu atklāšanai. Fotoradari bija solīti jau 20.oktobrī. Tie šai dienā neparādījās. Līguma izpildes termiņu pagarināja par mēnesi un 21.novembrī pirmie piecpadsmit radari tomēr darbu sāka. Tiesa gan – ne stacionārie, kā iepriekš tika solīts.
Komandītsabiedrības «Vitronic Baltica un partneri» pārstāvji līdz šim publiski nav skaidrojuši iemeslus, kas kavējuši līguma izpildi. Tomēr atrodams policijas amatpersonu teiktais, ka iemesls bijis privātā partnera nerēķināšanās ar faktiskajiem darbiem un izdevumiem, uzstādot ātrumu fiksējošās ierīces stacionāri, kas savukārt nozīmē arī iepriekš neplānotus izdevumus.
