Prognozē IKP pieaugumu līdz 3%
Visu trīs Baltijas valstu uzņēmēju viedoklis par iekšzemes kopprodukta izaugsmi 2012. gadā ir salīdzinoši līdzīgs – divas trešdaļas respondentu norāda, ka ekonomika pieaugs no 0% – 2,9% (Latvijā – 68%, Lietuvā un Igaunijā – 67%), savukārt gandrīz trešdaļa cer uz izaugsmi no 3% – 6% (Latvijā – 28%, Lietuvā – 25%, Igaunijā – 27%). Būtiskāko lomu IKP pieaugumā uzņēmēji saista ar ražošanas attīstību (Igaunijā – 52%, Latvijā – 45%, Lietuvā – 44%). Latvijā salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm kā ļoti būtisks līdzās ražošanai tiek uzsvērts arī transporta un loģistikas sektors – 25% jeb ceturtā daļa Latvijas uzņēmēju transporta un loģistikas sektora attīstību nosauc kā galveno IKP izaugsmes faktoru (Igaunijā – 8%, Lietuvā – 7%).

Armine Movsisjana, SIA KPMG Baltics partnere: „Varam secināt, ka reģiona uzņēmēji uz ekonomikas attīstību kopumā raugās pat nedaudz optimistiskāk nekā banku eksperti un valdības pārstāvji. Turpat trešā daļa Baltijas valstu uzņēmēju prognozē IKP pieaugumu 3% – 6% apmērā, un tik optimistiskas prognozes oficiālā līmenī līdz šim neviens nav izteicis. Uzņēmēji arī sagaida ekonomikas restrukturizāciju, norādot, ka arvien lielāku lomu ekonomikas attīstībā iegūs ražošana. Ņemot vērā salīdzinoši lielo uzņēmumu skaitu, kas ir saistīti ar tranzītbiznesu, likumsakarīgi, ka Latvijas uzņēmēji kā ļoti būtisku uzsver arī transporta un loģistikas sektora attīstību.”

Par pievilcīgāko uzskata Igauniju, tomēr investēt plāno Latvijā
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji par vispievilcīgāko Baltijas valsti ārvalstu investīcijām uzskata Igauniju, par visnepievilcīgāko – Latviju. Tikai 1% Lietuvas uzņēmēju un 15% Igaunijas uzņēmēju Latviju uzskata par pievilcīgāko valsti ārvalstu investīcijām. Tomēr neskatoties uz šo salīdzinoši slikto novērtējumu igauņu un lietuviešu uzņēmēji nākamo trīs gadu perspektīvā primāri plāno investēt tieši Latvijā (23% – Igaunijas uzņēmēji, 14% – Lietuvas uzņēmēji). Arī Latvijas uzņēmēji vairāk interesējas par iespējām investēt kaimiņvalstīs – Lietuvā (16%), Krievijā (10%) un Igaunijā (8%). Darbības paplašināšanai ārvalstīs atvērtāki ir Latvijas lielie uzņēmumi, savukārt visnoraidošākie pret investīciju iespējām ārvalstīs ir tie Latvijas uzņēmumi, kuriem nav eksporta pieredzes.

Plāno palielināt darbinieku skaitu
Baltijas valstu darba tirgū kā pozitīva tendence iezīmējas uzņēmēju vēlme palielināt darbinieku skaitu, tomēr uzņēmēji norāda, ka to apgrūtina atbilstošu darbinieku trūkums. 39% Lietuvas, 38% Latvijas un 35% Igaunijas uzņēmumu šogad ir ieplānojuši palielināt darbinieku skaitu. Tomēr tikai 1% Igaunijā, 3% Latvijā un 4% Lietuvā atzīst, ka ir viegli atrast atbilstošus darbiniekus. Samazināt darbinieku skaitu Latvijā plāno 9% uzņēmumu, Igaunijā – 8%, bet Lietuvā – 13%. Salīdzinoši lielākās cerības uz atalgojuma pieaugumu ir strādājošajiem Igaunijā, kur darbinieku atalgojumu plāno palielināt 57% uzņēmumu, Lietuvā – 40%, bet Latvijā – 30%. Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju Latvijā ir vislielākais uzņēmēju skaits, kas plāno arī samazināt darbinieku atalgojumu. Ja Lietuvā un Igaunijā par atalgojuma samazināšanu domā 1% uzņēmēju, tad Latvijā to plāno darīt piektā daļa uzņēmēju – 21%.

Bankām uzticas, tomēr sūdzas par pārlieku piesardzību
Baltijas valstu uzņēmēji uzskata, ka reģiona bankas ir kopumā uzticamas, tomēr kļuvušas pārlieku piesardzīgas. Tās ir pretimnākošas lieliem un stabiliem uzņēmumiem, savukārt mazākiem uzņēmumiem ir daudz grūtāk saņemt finansiālo atbalstu. 70% Latvijas, 76% Igaunijas un 53% Lietuvas uzņēmēju norāda, ka bankas ir publiski pretimnākošas, taču realitātē ir pārlieku piesardzīgas sīkumos. 78% Latvijas uzņēmēju uzsver, ka bankas Latvijā ir ļoti vai diezgan uzticamas (Igaunijā – 95%, bet Lietuvā – 88%). Salīdzinoši lielāka neticība bankām ir Latvijā, kur bankām neuzticas 3% uzņēmēju (Lietuvā – 1%, bet Igaunijā – 0%), bet ne pārāk uzticas 19% (Lietuvā – 11%, Igaunijā – 5%).

Vēlas IIN samazināšanu un nodokļu sloga izlīdzināšanu
Baltijas valstu uzņēmēji nodokļu politikas jomā kā prioritāru uzsver iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu (Latvija – 36%, Lietuva – 41%, Igaunija – 25%), savukārt Latvijas uzņēmēji (29%) kā ļoti būtisku uzsver arī nodokļu sloga izlīdzināšanu ar pārējām Baltijas valstīm. Uzņēmēji arī uzskata, ka augstākais ēnu ekonomikas līmenis šobrīd ir Latvijā, tajā skaitā 57% norāda, ka tas ir robežās no 25% līdz 39%. Lietuvā tā domā 43%, bet Igaunijā vairākums – 67% – uzskata, ka ēnu ekonomikas līmenis ir no 10% līdz 24%. Lielāko ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā veido izvairīšanās no nodokļu nomaksas un patieso ienākumu slēpšana (38%), aplokšņu algas un nelegālā nodarbinātība (23%), akcīzes preču kontrabanda (20%), kā arī korupcija valsts un pašvaldības iepirkumos (17%).

Latvijā un Lietuvā priekšroku dod biomasai, Igaunijā – kodolenerģijai
Latvijas (33%) un Lietuvas (36%) uzņēmēju priekšroku dod enerģijai no biomasas, savukārt Igaunijas uzņēmēji (37%) par prioritāru uzskata kodolenerģijas sektora attīstību. Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju lielāks atbalsts ir arī hidroenerģijas (11%) un gāzes (9%) sektoru attīstībai. Vērtējot energoresursu cenu izmaiņu ietekmi uz uzņēmumu darbu, Latvijas uzņēmēji uzsver, ka visvairāk viņus ietekmē elektroenerģijas un dīzeļdegvielas cenu izmaiņas. Interesanti, ka līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā jau 37% uzņēmēju ir izdevies samazināt savas izmaksas. Tajā skaitā 19% respondentu bija nomainījuši enerģijas piegādātāju un 18% bija saņēmuši izdevīgāku piedāvājumu no esošā enerģijas piegādātāja.

Latvijas uzņēmēji strādā visilgāk
Latvijā uzņēmumu vadītāji strādā salīdzinoši visilgākās darba stundas un iet visīsākajos atvaļinājumos Baltijā. 68% Latvijas uzņēmēju darba dienas garums ir 9-11 stundas, savukārt turpat katrs desmitais uzņēmējs jeb 9% dienā nostrādā pat 12-15 stundas. Salīdzinoši 9-11 darba stundas Igaunijā strādā 55%, bet Lietuvā – 45% uzņēmēju, savukārt 12-15 stundas Igaunijā strādā 5%, bet Lietuvā – 4%. Arī atpūšas Latvijas uzņēmēji salīdzinoši mazāk par Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, tajā skaitā 6% Latvijas uzņēmēju aizvadītajā gadā vispār nav bijuši atvaļinājumā. Savukārt visilgākie atvaļinājumi ir Igaunijas uzņēmējiem – 31% atpūšas vairāk nekā 4 nedēļas, Latvijā – 10%, bet Lietuvā – 8%.
Ekonomikas Pulss 2012IKPKPMG