Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem Ziemassvētku eglīšu podiņos tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums attiecībās ar saviem eglīšu piegādātājiem.
Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos eglītes podiņos ir uzskaitītas kategorijā pie “Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi”, Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) piemērošanas kontekstā eglītes podiņos ir vērtējamas kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir “lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs” un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī eglīšu tirgotājs, kas tās pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir “pircējs” un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo pircēja negodīgu tirdzniecības praksi.
NTPAL ir uzskaitītas aizliegtas darbības, kas ir pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par labticību un godprātību darījumos, ko egļu iepircējiem ir aizliegts piemērot attiecībās ar saviem piegādātājiem. Daļa no praksēm ir ierindotas “melnajā sarakstā”, kas ir aizliegtas jebkurā situācijā, un daļa – “pelēkajā sarakstā”, kas ir aizliegtas, ja vien attiecīgie nosacījumi nav iepriekš skaidri un nepārprotami paredzēti rakstveida līgumā starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju un pircēju. “Melnajā sarakstā”, piemēram, ir iekļauts aizliegums pieprasīt maksājumus, kas nav saistīti ar preču pārdošanu, nepārdoto preču atdošana atpakaļ, ja vien tās nav nekvalitatīvas preces, jaunas un patērētājiem nezināmas preces, pasūtījuma atcelšana vai maiņa pēdējā brīdī u.c. Savukārt “pelēkajā sarakstā” ir iekļauti aizliegumi pieprasīt maksu par reklāmu, mārketingu, loģistikas pakalpojumiem u.c. Papildus minētajiem negodīgas tirdzniecības prakses veidiem likumā ir uzskaitītas aizliegtas darbības attiecībā uz norēķinu termiņiem par piegādātām lauksaimniecības un pārtikas precēm.
Latvijā tirgo ne tikai vietējās eglītes, bet arī tuvās un ne tik tuvās kaimiņvalstīs izaugušas egles, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Nīderlandē un Polijā izaudzētās egles. KP atgādina, ka NTPAL noteikumi jāievēro visiem tā subjektiem – gan egļu iepircējiem, gan nepārtikas preču mazumtirgotājiem – attiecībā uz piegādātājiem, kas tostarp veic uzņēmējdarbību ārpus Latvijas, tai skaitā ārpus ES. Tas izriet no NTPAL 3. panta otrās daļas, kas nosaka, ka ir aizliegts piemērot NTPAL uzskaitītos aizliegtās tirdzniecības prakses veidus, ja vismaz viena no darījuma pusēm veic saimniecisko darbību Latvijā.
Tādējādi KP norāda, ka eglīšu podiņos iepircējam jeb egļu tālāk tirgotājam, kas savu saimniecisko darbību veic Latvijā, ir jāievēro NTPAL gan attiecībā uz piegādātāju, kas audzējis tās ES, gan attiecībā uz piegādātāju, kas audzējies tās ārpus ES. Tādējādi eglīšu podiņos piegādātāji visos piegādes ķēdes posmos būs aizsargājami no aizliegto negodīgas tirdzniecības prakses veidu minimālā saraksta, kas noteikts ES Direktīvā 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē un pārņemts NTPAL.
Līdzīgi godīgas tirdzniecības principi ir attiecināmi arī uz Ziemassvētku dekoratīvo vainagu, kas veidoti no dabīgiem materiāliem, un Adventes dekoratīvo kompozīciju tirgotājiem, kas ir “pircēji” NTPAL izpratnē, un tiem ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo iepircēja negodīgu tirdzniecības praksi.
KP aicina informēt par iespējamām aizliegtām darbībām tirdzniecībā un par NTPAL noteikumu neievērošanu, ko īsteno eglīšu podiņos, kā arī Ziemassvētku dekoratīvo vainagu un Adventes dekoratīvo kompozīciju iepircēji jeb tirgotāji.
