KNAB iejaukšanās vilcienu pasūtījuma konkursa norisē izskatās pēc biroja un tā jaunieceltā priekšnieka Jaroslava Streļčenoka palīdzības Valda Dombrovska trešajai valdībai, kura jau mēnešiem ilgi nespēj saprast vilcienu pasūtījuma konkursa rezultātus. Konkursa gatavošana un norise ilgst kopumā gadus piecus, no kuriem lielākā daļa laika attiecas uz pirmo, otro un tāpat tagadējo V. Dombrovska valdību. Saprota mi un apsveicami, ka valdība interesējas par lielāko valsts pasūtījumu, kas izmaksu ziņā zaudē tikai Rīgas pašvaldības pasūtītajam Dienvidu tiltam, bet nesaprotama (vai aizdomīga, vai apkaunojoša) ir valdības nespēja paveikt pašas izvēlētu darbu. Ir lieliski zināms, ka šā darba grafiku diktē nepieciešamība pabeigt vilcienu būvi Eiropas Savienības 2007.–2013. ga da plānošanas periodā, kas jau tagad šķiet neticami, jo tieši valdība izjauca vilcienu pasūtīšanu vismaz 2011. gada beigās.

«Latvijas valdības neizprotamā rīcība un darbības ap a/s Pasažieru vilciens (PV) jauno vilcienu iepirkuma konkursu visai pasaulei uzskatāmi demonstrē, ka Latvija nav uzticama sadarbības partnere,» izteikt acīmredzamo publiski uzņēmās Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš.

«Vai tiešām iepirkuma izsludināšanas laikā nevienam nebija galvas uz pleciem, lai izstrādātu konkrētus spēles noteikumus? Tagad, kad konkurss ir noslēdzies un zināms uzvarētājs, pieprasīt dažādu papildu informāciju un izvirzīt papildu nosacījumus – tā ir tāda bērnu spēle,» turpināja V. Rantiņš.

Ministri par pasūtījumu spriež tikai un vienīgi slēgtās valdības sēdēs, tāpēc nav zināms, kādu informāciju viņi prasa un ko nespēj saprast bez aizvien tālākiem paskaidrojumiem. Ministru prezidenta preses pārstāvim Mārtiņam Pankem par notiekošo nav cita skaidrojuma kā vien atgādinājums par pasūtījuma lielumu un ES solījumu segt 100 miljonus latu no vilcienu būves izmaksām. Tas patiešām varētu nenotikt, ja Eiropas Komisija atklātu pārkāpumus konkursa norisē, bet tā nav atbilde kaut vai uz V. Rantiņa jautājumu, vai tiešām pirmajā un otrajā V. Dombrovska valdībā «nevienam nebija galvas uz pleciem» utt.

Izskatās, ka no spiedīgās situācijas V. Dombrovski izpestīt mēģināja J. Streļčenoks. Birojs 12. decembrī ir nosūtījis par konkursa norisi atbildīgajai Satiksmes ministrijai vēstuli, kurā apgalvots, «ka minētajā finanšu instrumentu līdzfinansētajā projektā ir notikuši iepirkumu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi» un tāpēc konkursa «procedūra bija jāizbeidz» bez vilcienu pasūtīšanas. Tiktāl viss atgādina neseno situāciju ar sākotnēji pieteikto Krājbankas administratoru Aigaru Lūsi, kura kandidatūras noraidīšanu V. Dombrovskis panāca ar apgalvojumiem, ka viņa rīcībā esot vārdā nenosauktu tiesībsargājošo iestāžu publiski neizpaužamas ziņas par A. Lūsi. Ar V. Dombrovska amata autoritāti toreiz pietika, lai A. Lūša kandidatūru noraidītu. Vilcienu gadījumā V. Dombrovska apgūtā shēma jau ir izjukusi, jo Satiksmes ministrija nodeva atklātībā visu KNAB vēstuli. Tā atklājās, ka KNAB nespēj norādīt nevienu «regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu». Neapšaubāmi, ka konkursa gaitā tā dalībnieki ir sūdzējušies viens par otru, bet šīs sūdzības savas kompetences ietvaros ir izskatījis Iepirkumu uzraudzības birojs, kura lēmumi ir pārsūdzami tiesā. KNAB šajos procesos nav nekādas kompetences un pilnvaru.

«Birojs var paust viedokli,» biroja un tā vadītāja darbošanos sarunā ar Neatkarīgo aizstāvēja A. Vitenburgs. Pēc viņa teiktā, biroja viedoklis neuzliek nekādus pienākumus ne valdībai, ne Satiksmes ministrijai, ne PV.

Ja šīs instances vēlas, lai slēdz līgumu kaut šodien, bet atceras par KNAB lūgumu «izvērtēt PV valdes locekļu pieņemtā lēmuma par konkursa «Līgums par jaunu elektrovilcienu …» rezultātu apstiprināšanu». Tā, lūk, pēc A. Vitenburga skaidrojuma, esot vienīgā ievērības cienīgā KNAB vēstules frāze, bet viss pārējais esot tikai konspektīvs atgādinājums par ļoti garo konkursa gaitu.

Nav saprotams, kāpēc Satiksmes ministrija bez īpašiem KNAB norādījumiem nepilda savus pienākumus, kādus automātiski uzliek PV kapitāla pārvaldīšana. Ja tā tas notiek, tad tur KNAB patiešām būtu jāizmanto operatīvās darbības tiesības un jāved uz cietumu tās PV, Satiksmes ministrijas un varbūt vēl kādas amatpersonas, kuras uzpircis par konkursa uzvarētāju atzītā spāņu firma Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF). Tomēr tikpat labi iespējams, ka valdošās koalīcijas partijām vai personīgi to vadītājiem samaksājuši CAF konkurenti. Tagad uz vietām šādu aizdomīgu amatpersonu rindā ir pieteikušies arī KNAB darbinieki ar J. Streļčenoku pašā priekšgalā.