Ņujorkā, Bronksas zoodārzā tīģerim konstatēta saslimšana ar Covid-19. Tiek pieļauts, ka kaķveidīgo inficējis zoodārza darbinieks. Latvijā Covid-19 slimniekiem ir mājdzīvnieki, vismaz daļai – noteikti. Vai mājdzīvnieks var inficēties no cilvēka un pārnest jauno koronavīrusa infekciju citam lolojumdzīvniekam, piemēram, pastaigas laikā?

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga NRA.lv saka – šobrīd nav pierādīts, ka mājdzīvnieki varētu izplatīt vīrusu. Jā, plašu pētījumu vēl nav, ir tikai dažas nerecenzētas publikācijas, bet pati situācija ir nestandarta, tāpēc nevar pateikt, kādas rekomendācijas būs pat pēc dažām dienām. Tas jāsaprot arī cilvēkiem, kuri ir gatavi ļauties panikai, sazvērestības teorijām un to vārdā, iespējams, izsviest mājdzīvniekus uz ielas. K. Lamberga uzsver, ka panikai nav iemesla, jo nozares iestādes, arī Latvijas Veterinārārstu biedrība regulāri konsultējas par situāciju Latvijā un pasaulē.

Izmantojot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, Pasaules veselības organizācijas, Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas un Pasaules mazo dzīvnieku veterinārās asociācijas datus, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior eksperti ir apkopojuši aktuālo zinātnisko informāciju par vīrusu SARS-CoV-2 jeb Covid-19 un tā iespējamo izplatīšanos caur pārtiku, apkārtējo vidi un mājdzīvniekiem. Uz šo informāciju aicina paļauties PVD.
Zināms maz gadījumu

Pagaidām ir zināms tikai par dažiem gadījumiem par jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pārnesi no mājdzīvnieka, piemēram, no suņa vai kaķa uz cilvēku un no cilvēka uz mājdzīvnieku. Šā brīža informācija liecina, ka vīruss var inficēt kaķu dzimtas dzīvniekus un mājas seskus, bet suņi ir mazāk uzņēmīgi.

Dažos gadījumos kaķu dzimtas dzīvniekiem novēroja klīnisku saslimšanu (ar Covid-19 slima cilvēka kaķim Beļģijā un vairākiem tīģeriem un lauvām zooloģiskajā dārzā ASV, bet visiem nav ņemtas analīzes). Sākotnējie pētījumi liecina, ka laboratorijas apstākļos kaķi šo vīrusu var nodot viens otram. Ir informācija, ka Ķīnas pilsētā Uhaņā pārbaudīti bezpajumtes kaķi un konstatēts, ka 15 procentu ir slimi ar Covid-19.

Slimības ierosinātājs atklāts arī diviem suņiem, kuru saimnieki bijuši slimi. Tas raisīja īpašas diskusijas. Ķīnā Covid-19 slimnieka sunim SARS-CoV-2 vīruss tika konstatēts zemā līmenī deguna un mutes dobuma uztriepēs. Vīruss netika konstatēts uztriepēs no taisnās zarnas un fekāliju paraugos. SARS-CoV-2 vīrusa pozitīvus rezultātus suns uzrādīja karantīnas sākumā un vidus posmā. Paraugi, kas tika ņemti pēc divu nedēļu karantīnas perioda, bija negatīvi. Visu karantīnas periodu sunim netika novērotas specifiskas klīniskās pazīmes. Vīrusa atrašana nelielā daudzumā uz suņa deguna un mutes dobuma gļotādām var liecināt, ka vīruss tur nonāk un saglabājas līdzīgi kā uz citām virsmām. Šobrīd nav pierādījumu, ka vīruss vairotos suņa gļotādās, un jāuzsver, ka tas neizraisīja klīnisku saslimšanu. Līdzīga slimības gaita bijusi arī otram sunim Ķīnā.

Zinātniski pierādīts nav

Tomēr K. Lamberga saka – pašlaik tiek izmantota informācija bez zinātnē pieņemtā standarta, proti, bez publikāciju pārbaudes un recenzijām. Tāpēc tikai vēlāk būs pieejamas zinātniski pamatotas publikācijas. Tālab šobrīd pieejamā informācija neliecina, ka mājdzīvnieki varētu izplatīt Covid-19 vīrusu. Arī iepriekšminētajā gadījumā Ķīnā, kad SARS-CoV-2 tika konstatēts inficēta saimnieka sunim, vīrusa daudzums šā dzīvnieka pozitīvajos paraugos bijis ļoti zemā līmenī. Tāpēc pašlaik epidemiologi uzskata, ka dzīvniekiem nav nozīmīga loma šīs cilvēku slimības epidemioloģijā. Pat ja viņi var inficēties, nav drošas informācijas par to, ka dzīvnieki inficē cilvēkus.

Sargi sevi pats

Kamēr vīruss Covid-19 un tā iedarbība vēl tiek pētīti, PVD aicina mājdzīvnieku īpašniekus būt piesardzīgiem, jo slimība ir jauna. Drošības labad nevajag glaudīt svešus un klaiņojošus mājdzīvniekus, netuvoties tiem, neņemt uz mājām; pēc jebkura kontakta ar mājdzīvnieku, arī tad, ja tas ir savs mājdzīvnieks, mazgāt rokas; neļaut svešiem cilvēkiem glaudīt savu mājdzīvnieku. Tāpat pastaigas laikā nevajadzētu ļaut savam mājdzīvniekam kontaktēties ar citiem mājdzīvniekiem, jo dzīvnieki mēdz saostīties.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns un vadošais pētnieks Kaspars Kovaļenko intervijā raidījumam Bez tabu sacīja, ka «mēs apmaināmies ar vīrusiem starp sugām». Zināms, ka vīruss var pārlēkt no pelēm uz cūkām, vīrusi var izplatīties mājdzīvnieku populācijā. Tāpēc ir svarīgi ievērot elementāru higiēnu.

«Sunim un kaķim nepatīk, ka viņu bučo,» saka K. Kovaļenko. Mute ir ļoti netīrs gremošanas orgāns. Tur baktērijas rīko tādu burziņu, ka prieks. Tāpēc vien nevajag uzbāzties lolojumdzīvniekam ar savām mīlestības izpausmēm un neļaut, lai suns vai kaķis laiza cilvēkam seju. Kad kaķis vai suns, vai cits lolojumdzīvnieks ir glaudīts, ir jānomazgā rokas, jo vīruss var nokļūt dzīvnieka kažokā vai uz ādas. Kad ir iztīrīta dzīvnieka tualete – jāmazgā rokas.

Pašsaprotami, ka dzīvnieku nevajag ienest veikalā. Pēc pastaigas ieteicams nomazgāt tam ķepas. Tāpēc jau cilvēks ir, lai atbildīgi rūpētos par lolojumdzīvnieku.

Ja saimnieks slims ar Covid-19

Ja cilvēkam ir apstiprināta saslimšana ar Covid-19, vajadzētu izvairīties no pārāk cieša kontakta ar savu mājdzīvnieku – netuvināt mājdzīvniekam seju, neglaudīt mājdzīvnieku, jo, iespējams, īpaši kaķis var būt sava saimnieka pārnēsātā vīrusa upuris. Taču tas nenozīmē, ka no dzīvnieka jāatsakās vai tas jāiemidzina.

Latvijā ir salīdzinoši maz gadījumu, kad Covid-19 slimnieks nonāk ārstniecības iestādē. Ja slimošanas laikā nav neviena, kas rūpējas par mājdzīvnieku, vai cilvēks tiek ārstēts slimnīcā, tad var vērsties PVD reģistrētā veterinārajā klīnikā, patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, iepriekš piesakoties, kā arī informējot par to, ka dzīvnieka īpašnieks ir Covid-19 pozitīvs. Jāsaprot, ka patversmei nav pienākums uzņemt šādu dzīvnieku. Turklāt dzīvniekiem netiek veiktas Covid-19 analīzes. Ja nu visi striķi trūkst, tad var lūgt padomu PVD.

Antra Gabre