Rūpniecības apjoma samazināšanās Latvijā ir nieks attiecībā pret azartspēļu un nodokļu pieaugumu.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) paziņojumi par dažādiem Latvijas tautsaimniecības rādītājiem turpina mulsināt. Tas attiecas arī uz 30. novembrī publicētajiem rādītājiem +1% pret šā gada 2. ceturksni un + 3,3% pret pagājušā gada 3. ceturksni. Pirmajā acu uzmetienā šādi skaitļi nešķiet nekas īpašs, pat ja divu trešo ceturkšņu salīdzinājums uzmundrina ar IKP pieauguma tikšanu pāri 3% robežlīnijai. Pēdējos gados tas notiek ne pārāk bieži, bet arī nav tik rets notikums statistisko datu rindā, lai tāpēc vien pateiktu, ka ar +3,3% kaut kas nav kārtībā.
Tikai mazliet kopiespaidu bojā IKP palielināšana par 0,8 procentpunktiem attiecībā pret šā paša 3. ceturkšņa IKP ātrajā novērtējumā. Par IKP precizēto apjomu faktiskajās cenās CSP paziņo 6,4 miljardus eiro. Ja tie atbilst 103,3% attiecībā pret pagājušā gada 100%, tad atšķirība starp jaunajiem +3,3% un vecajiem 2,5% iekļaujas 50 miljonos eiro. CSP skaidro, ka IKP ātrais novērtējums balstījies uz uzņēmēju prognozēm, kas, jo īpaši būvniecības un pakalpojumu nozarēs, izrādījušās pieticīgākas par šo pašu uzņēmēju atskaitēm.
Lielāku izbrīnu par iespēju koriģēt IKP rādītāju uz augšu izraisa fakts, ka tieši uz to pašu laika periodu attiecas rūpniecības rādītāju korekcija uz leju. 10. novembrī NRA.lv citēja šā gada rūpniecības datu grozīšanu pamanījušā DNB bankas ekonomikas eksperta Pētera Strautiņa vārdus, ka «rūpniecības pagātne izrādās neprognozējamāka par nākotni». Proti, ka «septembris Latvijas apstrādes rūpniecībai bija drīzāk labvēlīgs, izlaide sezonāli izlīdzinātajos datos pret augustu pieauga par 0,2%. Taču gada griezumā šis ir mazākais apstrādes rūpniecības pieaugums šogad, un šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka ievērojami pārskatīts uz leju vērtējums par nozares attīstību jūlijā un augustā» šā gada 3. ceturksnī.
Jāatkārto vēlreiz, ka samazinājums šajā gadījumā attiecas uz grozījumiem rūpniecības datos, nevis pašā rūpniecībā, bet tāpēc vēl jo vairāk jābrīnās, kā iespējamas datu korekcijas pretējā virzienā. CSP paziņojums par IKP +2,5% taču balstījās uz tādām ziņām par rūpniecību, kādas pati CSP vēlāk atzina par maldīgām un koriģēja samazinājuma virzienā. Tad būtu loģiski arī IKP samazināt vai varbūt atstāt uz vietas, jo tā jau tiešām nedrīkst iepriekš noteikt, ka visas korekcijas uz leju ir ticamas un iekļaujamas datu bāzēs, bet visas korekcijas uz augšu – neticamas un ignorējamas. Korekcijas ir pieļaujamas abos iespējamos virzienos, bet jautājums, ko Latvijā producē tik milzīgā apjomā, lai tas pārspētu rūpniecību un tās rādītāju grozīšanas ietekmi uz IKP.
Statistiķi nav atstājuši jautājumu bez atbildes. CSP paskaidro, ka «izklaides un atpūtas pakalpojumu apjoms palielinājās par 5,7%, tajā skaitā azartspēļu nozarē pieaugums par 9%. (..) IKP attīstību veicinājuši arī produktu nodokļi, kas uzrāda pieaugumu 5,9% apmērā». Ja statistiķi nav atkal kaut ko sajaukuši un vēlāk nelabos, tad šie atzinumi ir ļoti neglaimojoši Latvijas ekonomikai un bīstami valsts budžetam. Tie nepamato cerības, uz kādām pamatots nupat pieņemtais 2016. gada budžeta likums.
Arnis Kluinis
