Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums ir reklāmas pasākums, kas apmaksāts ar Latvijas valsts aizņēmuma naudu.
Tikpat labi var teikt, ka par aizdoto naudu ir nopirkta Latvijas ekonomikas stabilizācija. Tas nav nekāds noslēpums. Tieši pretēji – ekonomikas stabilizācija ir aizdevuma došanas un arī ņemšanas iespējami skaļi deklarētais mērķis un attaisnojums. IKP izmaiņas pilnībā sakrīt ar grafiku, kā valdība pakāpeniski laiž apgrozībā aizlienēto naudu.
Pirmos naudas sūtījumus Latvija saņēma 2008. gada pēdējās dienās, kad varbūt dažas stundas šķīra valsti no pienākuma atzīt savu maksātnespēju. Tobrīd jau strauji rūkošo Latvijas IKP šis naudas sūtījums neglāba, jo tika izlietots Parex bankas u.c. parādu apmaksai pamatā ārzemniekiem. IKP turpināja samazināties, un valdība 2009. gada jūnijā atradās turpat, kur 2008. gada beigās, t.i., stundu attālumā no maksātnespējas. Nākamais naudas sūtījums atkal pienāca laikā.
Pirmajā brīdī svarīgāka par naudu bija ziņa, ka nauda pienākusi. Tā izbeidza valūtas spekulācijas ar mērķi nopelnīt uz lata devalvācijas rēķina. Spekulācijās ieguldītā nauda atgriezās Latvijā, t.i., latu izteiksmē, bet spekulanti naudas maiņas darījumos cieta zaudējumus. Krietni nopelnīja tie, kuri aizdeva Latvijas valstij naudu ar aptuveni 30% gada likmi. Šādas parādzīmes bija apgrozībā gan tikai dažus mēnešus. Jau rudenī valsts tās atpirka un sakārtoja latu emisijas ritmu.
Atšķirībā no Zimbabves un ASV, Latvijas valdība naudu no savas centrālās bankas nevis aizņemas pret parādzīmēm (godavārdu), bet nopērk par aizlienēto valūtu. Nopirktie lati tūlīt tiek laisti apgrozībā, bet to apgrozība dažu turpmāku mēnešu laikā iegrāmatota kā IKP pieaugums. Šā gada 1. ceturkšņa IKP pieauguma pamats ir pagājušā gada novembra sākumā konvertētie 234 miljoni eiro, kas ieviesa stabilitāti ne vien ekonomikā, bet arī konvertāciju ritmā. Katra mēneša sākumā valdība latus nopērk un laiž apgrozībā, kur tos importa piegādātāji un parādu piedzinēji pakāpeniski savāc, konvertē valūtā un izved no Latvijas. Nākamā mēneša sākumā valdība laiž apgrozībā nākamo latu porciju utt. līdz aizdevuma iztērēšanai.
Saprotams, ka IKP seko latu ieplūdināšanai ekonomikā ar dažu mēnešu nobīdi. Vismaz vienu mēnesi vajag uzņēmējiem, lai pielāgotos palielinātā pieprasījuma apmierināšanai (kaut vai tikai palielinātu preču krājumu veikalā, bet ražošanas paplašināšana aizņem ilgāku laiku), bet otru – statistiķiem, kamēr tiek apkopotas ziņas par uzņēmumu darbu.
***
VIEDOKĻI
Jānis Dinēvičs, no valsts pārvaldes pārgājis uzņēmējdarbībā:
– Mūsu jogurta ražošana (uzņēmumā, kur Dinēviču ģimenes locekļi ir īpašnieki un vadītāji – A. K.) un pārdošana ir sarukusi gan vietējā tirgū, gan ārzemēs. Iekšējā tirgū kritums turpinās, jo bezdarbs būtiski nemazinās un iespējamie jogurta pircēji brauc ārā no valsts. Atliek cerēt uz eksportu. Lietuvā kaut kā turamies (un tas ir varoņdarbs, zinot, kā viņi sargā savu piena produktu tirgu), bet Igaunijā problēmas rada viņu taupības pasākumi, pārejot uz tirdzniecību gandrīz tieši no riteņiem – bez preču krājumu uzturēšanas. Esam tikuši līdz preces izmēģinājuma partiju sūtīšanai uz Zviedriju un Dāniju, bet no Krievijas gaidām atbildi, vai jogurts atbilst viņu prasībām.
Andris Nātriņš, finanšu eksperts:
– Neviens nevar garantēt Latvijas ekonomikas augšupeju, jo pārāk neskaidra ir ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā, ar kuras dalībvalstīm Latvija uztur visciešākos sakarus. Kas attiecas uz mums pašiem, krīze nav novedusi līdz kādām būtiskām reformām valsts aparātā. Bezdarbs u. c. sociāli nelabvēlīgie rādītāji paliek augstā līmenī. Atliek priecāties, ka vismaz privāto uzņēmumu līmenī kaut kas ir uzlabojies gan to iekšpusē, gan eksporta tirgos. Uzņēmumi cer nopelnīt no eiro vērtības krišanas, bet tādā gadījumā nākas rēķināties arī ar energoresursu sadārdzināšanos. Ne visiem būs labvēlīga attiecība starp ieņēmumu un izmaksu pieaugumu.
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv
