Pērnā gada rudenī būtiski mainījusies īpašnieku struktūra ambiciozajā Dobeles gāzes krātuves projektā, kuru, uzpērkot zemes gabalus, jau 2004. gadā ieplānoja īstenot SIA Zemgales attīstības fonds.
Gandrīz kontrolpaketi šajā plašus zemes īpašumus pārvaldošajā kompānijā ieguvis bijušā NEPL padomes locekļa un savulaik pazīstamā LTV darbinieka Ginta Grūbes brālis Jānis Grūbe.
J. Grūbe īpašnieku maiņu skaidroja ar pašreizējām tendencēm gāzes tirgū. Šīs tendences mazinājušas potenciālo investoru interesi attīstīt Dobeles gāzes krātuvi, kas Baltijas reģionā būtu konkurējoša ar Inčukalna gāzes krātuvi. Šo iemeslu dēļ daži šā ambiciozā biznesa partneri nolēmuši spēkus un līdzekļus ieguldīt citās – īsāka termiņa investīcijās.
Datu bāzes Firmas.lv informācija liecina, ka pērnā gada 3. septembrī Uzņēmumu reģistrā reģistrēts šāds SIA Zemgales attīstības fonds kapitāla daļu turētāju saraksts: pa 15,04% pieder uzņēmējam, bijušajam LPSR VDK virsniekam Jurijam Šabašovam, savulaik saistībā ar skandaloziem zemes darījumiem pieminētā uzņēmēja Ginta Lazdiņa mātei Sarmītei Kangro un J. Grūbem. 24,78% kapitāla daļu pieder SIA Biotransform, kuras vienīgais īpašnieks ir SIA Nord Holdings, bet tās vienīgais īpašnieks ir Maltā reģistrēta kompānija Septrentio Holdings Ltd. Savukārt 30, 09% kapitāla daļu pieder SIA Mesko, kuras vienīgais īpašnieks ir J. Grūbe, no kā secināms, ka J. Grūbem tieši un pastarpināti šajā projektā pieder 45,13% kapitāla daļu.
SIA Zemgales attīstības fonds dibināts 2004. gada martā, un tā pamatdarbības veidi cita starpā uzrādīti «jēlnaftas un dabasgāzes ieguve; ar jēlnaftas un dabasgāzes ieguvi saistīti pakalpojumi».
Kompānijas sākotnējie īpašnieki bija pazīstamie uzņēmēji, LPSR VDK virsnieki Vladimirs Komogorcevs un J. Šabašovs (katram pa 25% daļu), kā arī G. Lazdiņš un kādreizējā Rīgas mēra Gundara Bojāra padomnieks Guntars Kukuls (katram piederēja pa 20% daļu). Uzņēmuma izpilddirektoram J. Grūbem tolaik piederēja tikai 10% kapitāla daļu.
Uz brīdi projekta līdzīpašnieki bija arī slavenais kādreizējais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis (viņa daļas no 2009. līdz 2013. gadam publiski nezināmu saimniecisku strīdu dēļ bija apķīlātas) un Andra Šķēles līdzgaitnieks Guntars Kokorevičs.
Tātad šobrīd SIA Zemgales attīstības fonds kapitālu daļu turētāju sarakstā vairs netiek minēti (ja nav noslēpušies Maltā) tādi uzvārdi kā Komogorcevs, Kukuls, Naglis, Kokorevičs.
Šobrīd Latvijas valdībai steidzami jāīsteno gāzes tirgus liberalizācija. Dobeles gāzes krātuvei nav juridisku saistību ar gāzes tirgus monopolu akciju sabiedrību Latvijas gāze. 2014. gada pavasarī tā laika ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis paziņoja, ka Eiropas Savienības finansējumam būtu jāpiesaka tieši Dobeles, nevis Inčukalna gāzes krātuves attīstība. Situāciju gāzes tirgus un infrastruktūras jomā var ietekmēt arī ASV uzsāktais sašķidrinātās dabasgāzes eksports uz Eiropu, par ko tieši šonedēļ informēja laikraksts Financial Times.
Vaicāts, vai īpašnieku maiņa SIA Zemgales attīstības fonds saistāma ar minētajiem faktoriem, J. Grūbe atbildēja noliedzoši, skaidrojot, ka SIA Zemgales attīstības fonds, ņemot vērā tendences gāzes tirgū un Inčukalna gāzes krātuves spēju pilnībā apmierināt pieprasījumu pēc gāzes uzkrāšanas reģionā, nav iniciējis ES struktūrfondu līdzekļu piesaisti Dobeles gāzes krātuves apguvei. SIA Zemgales attīstības fonds «īpašnieku maiņa ir saistāma ar to, ka situācija gāzes tirgū kļuvusi ne tik perspektīva, kā mēs to sākumā uzskatījām. Tādēļ daļa akcionāru izlēma pievērsties projektiem, kuri vairāk tendēti īstermiņā. Šodien joprojām nav skaidrības, kad un kā šāds objekts, kā Dobeles gāzes krātuve, varētu tikt attīstīts. Tuvākā nākotnē nav redzams risinājums. Šobrīd Dobeles krātuve ir tikai ieži un nosaukums. Lai varētu to izmantot, jāveic milzīgas investīcijas aprīkojumā un bufergāzē. Nepieciešamās bufergāzes vērtība vien sastāda aptuveni miljardu eiro. Šo krātuvi nesavieno arī atbilstoša infrastruktūra. Tā ir jāizbūvē. Līdz ar to uz šo brīdi ir gūti atrast ekonomisko pamatojumu šādu investīciju veikšanai. Šāda projekta izveidi nedrīkst subsidēt ar sabiedrības līdzekļiem. Tām ir jābūt privātām investīcijām, un tās tādas var būt tikai tad, ja ir ekonomiskais pamatojums,» skaidroja J. Grūbe.
Kopš 2004. gada kompānija veikusi virkni darījumu, iegūstot zemi virs Dobeles gāzes krātuves iežiem. Atbilstīgi Civillikumam zemes īpašniekam pieder arī zemes dzīles. 2004. gada septembrī SIA Zemgales attīstības fonds izsniegta zemes dzīļu izpētes un izmantošanas licence.
2006. gadā J. Grūbe NRA.lv apstiprināja, ka uzņēmums galvenokārt dibināts Dobeles gāzes krātuves izpētei un tās tālākai izmantošanai. Viņš neslēpa ambiciozos plānus nākotnē kļūt par vienu no dabasgāzes uzglabāšanas operatoriem. «Mēs pie šā projekta strādājam trīs četrus gadus un izpētē esam jau ieguldījuši lielas summas. Pašlaik pietrūkst valsts atbalsta,» tolaik skaidroja J. Grūbe.
Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats
