Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada piecos mēnešos konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 54,7 miljoni eiro, kas ir par 110,4 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Ja pirms Covid-19 krīzes tradicionāli gada pirmajos mēnešos kopbudžetā bija vērojams pārpalikums, tad pēdējos gados valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi krīžu seku mazināšanai ievērojami pasliktinājuši bilanci.
Lai gan izdevumi atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai šogad ir būtiski samazinājušies, izdevumi energoatbalsta pasākumiem 2023. gada piecos mēnešos 391,4 miljonu eiro apmērā ir bijuši augstāki nekā attiecīgajā periodā pērn. Nozīmīgu daļu no energoatbalsta šogad veido siltumenerģijas un elektroenerģijas izmaksu pieauguma kompensācijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām, savukārt sociālie pabalsti kļuvuši mērķētāki, jo tiek maksāti atkarībā no cilvēku ienākumu līmeņa. Kopumā 2023. gada piecos mēnešos atbalsta pasākumiem izlietoti 423,6 miljoni eiro.
Kopumā situācija pa budžeta līmeņiem ir ļoti atšķirīga. Pamatbudžeta izdevumu pieaugums šā gada piecos mēnešos ir ievērojami zemāks nekā ieņēmumu kāpums, tādējādi sekmējot bilances uzlabošanos, kur deficīts 124,8 miljonu eiro apmērā bija par 394 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar pieciem mēnešiem pērn. Lēnais izdevumu pieaugums skaidrojams ar mazākiem pamatbudžeta izdevumiem atbalsta pasākumiem nekā pērn. ES fondu investīcijas šogad ievērojami labāk atspoguļojas pamatbudžeta subsīdiju un dotāciju, kā arī kapitālo izdevumu kāpumā. Valsts speciālajā budžetā vēsturiski gada pirmajos piecos mēnešos bija ievērojams pārpalikums, taču šogad straujā pensiju indeksācija saistībā ar augsto inflāciju būtiski kāpinājusi izdevumus vecuma un invaliditātes pensijām, tādējādi veidojot valsts speciālā budžeta deficītu 18,3 miljonu eiro apmērā.
Savukārt, pašvaldību budžetā šā gada piecos mēnešos bija pārpalikums 64,2 miljonu eiro apmērā, taču tas bija par 89,1 miljonu eiro zemāks salīdzinājumā ar janvāri-maiju pirms gada. Pašvaldību budžetā vērojams pieaugums gandrīz visās izdevumu pozīcijās. Lielākie pieaugumi ir atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem. Kapitālajos izdevumos vērojams kritums, kas iekļauts arī FM budžeta prognozēs 2023. gadam. Kapitālo izdevumu samazinājums saistāms ar ES fondu projektu plānošanas perioda 2014.-2020. gadam noslēgšanos un jaunā plānošanas perioda 2021-2027. gadam lēnu uzsākšanu, kurā esošo projektu realizācija sadārdzinājuma un izejmateriālu nepietiekamības rezultātā kavējas un jauni projekti netiek uzsākti.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi auguši par 705,2 miljoniem eiro jeb 12,4% un, salīdzinot ar 2022. gada pieciem mēnešiem, veidoja 6,4 miljardus eiro. Savukārt, izdevumi 2023. gada janvārī-maijā 6,4 miljardu eiro apmērā bija par 594,8 miljoniem eiro jeb 10,2% augstāki nekā gadu iepriekš. Izdevumu kāpums vērojams gandrīz visās kopbudžeta izdevumu pozīcijās.
Joprojām strauji turpina pieaugt izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas 2022. gada janvārī-maijā 780,4 miljonu eiro apmērā kāpuši par 95,4 miljoniem eiro jeb 13,9%. Cenu kāpuma ietekmē vairāk tērēts par siltumenerģiju, elektroenerģiju, kurināmo, kā arī autoceļu uzturēšanai. Izdevumi atlīdzībai kopbudžetā 2023. gada piecos mēnešos 1,3 miljardu eiro apmērā bija par 155,7 miljoniem eiro jeb 13,8% augstāki nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Pieaugums saistāms ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, kas no 2023. gada 1. janvāra ir 620 eiro mēnesī, kā arī ar izdevumu pieaugumu pedagogu atalgojumam, ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanai. Jāpiemin arī augstāki kopbudžeta procentu izdevumi, kuri šā gada piecos mēnešos bijuši teju par ceturto daļu lielāki nekā piecos mēnešos pērn. Pieaugumu noteica gan 2022. gada otrajā pusē veiktie aizņēmumi finanšu tirgos, gan procentu likmju pieaugums, Eiropas Centrālajai bankai īstenojot monetāro politiku straujās inflācijas pieauguma ierobežošanai.
Tāpat jāizceļ augstāki kopbudžeta kapitālie izdevumi, kuros vērojams kāpums par 93,5 miljoniem eiro jeb 35,1%. Tie šā gada piecos mēnešos veidoja 359,8 miljonus eiro. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai (neņemot vērā transfertus pašvaldībām) auguši par 92,4 miljoniem eiro jeb 77,9%, šā gada janvārī novirzot 20,7 miljonus eiro jauna cietuma būvniecībai Liepājā, 13 miljonus eiro VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārraudzīto projektu īstenošanai un par 14,7 miljoniem eiro vairāk tērējot transportlīdzekļu iegādei aizsardzības resorā. Arī ES līdzfinansētu projektu īstenošanai investēts par 48,9 miljoniem eiro vairāk, tai skaitā būvniecības projektiem satiksmes nozarē par 40,3 miljoniem eiro vairāk, kā arī datortehnikas un sakaru līdzekļu iegādei izglītības nozarē par 7,3 miljoniem eiro vairāk.
Kopbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām šā gada janvārī-maijā 1,6 miljardu eiro apmērā pieauga par 151,3 miljonu eiro jeb 10,2%, salīdzinot ar 2022. gada pieciem mēnešiem. Tas skaidrojams ar būtiski augstākiem izdevumiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma mazināšanai, kā arī par divkārt jeb par 197 miljoniem eiro lielākiem izdevumiem investīcijām ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, kas paredzēti energoefektivitātes pasākumiem daudzīvokļu māju, centralizētās siltumapgādes un pašvaldību infrastruktūrai, veselības aprūpes infrastruktūrai, kā arī elektrovilcienu iegādei.
Savukārt, nomināli lielākos tēriņus kopbudžeta izdevumu pusē 2023. gada piecos mēnešos veido sociāla rakstura maksājumi 2,1 miljarda eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieauguši mēreni – par 93 miljoniem eiro jeb 4,7%. Taču, analizējot atsevišķi pa budžeta līmeņiem, situācija ir atšķirīga. Kamēr valsts pamatbudžetā šā gada piecos mēnešos izdevumi sociāla rakstura maksājumiem sarukuši gandrīz uz pusi – par 195,2 miljoniem eiro jeb 44,3%, tikmēr valsts speciālajā budžetā sociālās apdrošināšanas izdevumi 1,7 miljarda eiro apmērā pieauga par 263,8 miljoniem eiro jeb 18,4%. Izdevumu kritums pamatbudžetā skaidrojams ar ievērojami augstāku izdevumu bāzi 2022. gada attiecīgajā periodā – vienreizējā pabalsta izmaksāšanas dēļ laika posmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim 50 eiro apmērā ģimenēm ar bērniem un 20 eiro apmērā senioriem, lai kompensētu negatīvo efektu no energoresursu cenu pieauguma. Savukārt valsts speciālajā budžetā, ņemot vērā ļoti augsto pensiju indeksāciju, vērojami par 266,3 miljoniem eiro jeb 28,2% augstāki izdevumi vecuma pensijām, kā arī par 21,4 miljoniem eiro jeb 24% lielāki izdevumi invaliditātes pensijām. Jāatzīmē, ka izdevumi slimības pabalstiem šā gada piecos mēnešos bijuši par 44 miljoniem eiro jeb 22,8% mazāki nekā janvārī-maijā pirms gada, kur pozitīvi vērtējams straujais slimības pabalstu saņēmēju skaita kritums par 37%, salīdzinot ar pērnā gada pieciem mēnešiem, kas saistāms ar plašo Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatību pērn. Taču, ja salīdzina ar 2019. gada pieciem mēnešiem (pirms pandēmijas), tad slimības pabalstu saņēmēju skaits šogad janvārī-maijā joprojām ir par 22% augstāks. Izdevumi bezdarbnieku pabalstiem palikuši pērnā gada piecu mēnešu līmenī, jo pabalsta saņēmēju skaita kritumu kompensēja lielāks piešķirtā pabalsta vidējais apmērs. Arī pašvaldību budžetā šā gada piecos mēnešos vērojams straujš izdevumu kāpums sociāla rakstura maksājumiem – par 23 miljoniem eiro jeb 30,8% salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri-maiju, izdevumiem pieaugot mājokļa pabalstiem un garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksām, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, nepilngadīgo izglītības nodrošināšanai, sociālā atbalsta pasākumiem.
Augstāki kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos, kas tika iekasēti 5 miljardu eiro apmērā un bija par 516,6 miljoniem eiro jeb 11,4% vairāk nekā janvāri-maijā pērn, pamatā nodrošināja ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā. Šogad, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, labi pieaugumi vērojami darbaspēka nodokļu ieņēmumos, palielinoties darba samaksas fondam. Taču jāatzīmē, ka darba samaksas fonda pieauguma tempam kopš gada sākuma vērojama bremzēšanās tendence. Savukārt straujais PVN ieņēmumu kāpums pamatā saistāms ar samaksātajiem nodokļiem tirdzniecības nozarē, ņemot vērā, ka šā gada janvārī-maijā patēriņa cenu indekss bija par 17,2% augstāks nekā piecos mēnešos pērn. Augstās energoresursu cenas veicināja augstākus samaksātos nodokļus elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē.
Jāizceļ arī kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi, kas 2023. gada janvārī-maijā 425,5 miljonu eiro apmērā bija par 101 miljonu eiro jeb 31,1% augstāki nekā piecos mēnešos pērn. Nenonodokļu ieņēmumu kāpums pamatā saistāms ar augstākiem ieņēmumiem no iemaksātajām valsts kapitālsabiedrību dividendēm. AS “Latvenergo” šā gada maijā dividendēs valstij no pērnā gada peļņas izmaksāja 134 miljonus eiro, kas ir par 63,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Arī valsts nodevās 2023. gada piecos mēnešos iekasēts par 17,7 miljoniem eiro jeb 28% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.
