Konsolidāciju veidošot nodokļu likmju celšanas un ekonomiskā pieauguma summa. Nodokļu likmju celšanai vienpadsmit pozīcijās būtu jādod tikai 21,2 miljoni latu. Nenodokļu ieņēmumi pieaugšot par 30,3 miljoniem, ar ko jāsaprot galvenokārt Latvenergo tarifu palielināšanas efekts, raksta NRA.lv.

Uz IKP pieauguma rēķina tiek plānoti arī papildu 29,8 miljonu ieņēmumi pamatbudžetā, 18,8 miljoni – sociālajā budžetā un 16 miljonu – pašvaldību budžetos.

Tik milzīgi plāna pārsniegšanas cipari netika paziņoti pat padomju laikā gadījumos, kad Latviju vai kādu no Vidusāzijas savienotajām republikām apciemoja PSKP ģenerālsekretārs. Atšķirība no padomju laika ir arī tāda, ka šoreiz tiek paziņots plāna pārpildīšanas plāns, nevis atskaite par plāna pārpildīšanu. Neko nemainīs apstāklis, ka valdošajai koalīcijai pietiek Saeimas deputātu balsu, lai plāna pārpildīšanas plānu ierakstītu valsts 2010. gada budžeta likumā. Pagājušais gads parāda, ka budžeta likumu iespējams ignorēt.

Pagaidām katrs var palikt pie savām domām par plāna pārpildīšanas solījumu izpildi. Ir iespējams sameklēt daudzus citātus ekonomikas mācību grāmatās, no kuriem izriet, ka valdības ieplānotā nodokļu likmju celšana novedīšot pie iekšzemes kopprodukta sarukuma, nevis pieauguma, par spīti tam, ka valdība vakar nolēma, ka pieaugumam jābūt. No otras puses, pēdējo trīs četru gadu notikumi pasaulē un arī Latvijā ļauj šīs grāmatu gudrības izbrāķēt.

Lemjot par šā gada IKP un nodokļu iekasēšanas pieaugumu, valdība atsaucās uz budžeta izpildes rezultātiem šā gada pirmajos divos mēnešos.

Publiski pieejamos datus par šo laika posmu iespējams interpretēt pretēji. Valsts ieņēmumu dienests savu plānu kopumā bija pārpildījis par 2,7%, toties valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns netika izpildīts par 4%. Valsts budžeta ieņēmumi divos mēnešos kopā bijuši 572,7 miljoni latu, bet izdevumi – 696,3 miljoni latu, kas radīja 123,6 miljonu latu finansiālo deficītu. Vakar valdības rīcībā jau bija jābūt kaut vai operatīvam vērtējumam par šā gada pirmajiem trim mēnešiem, bet ieņēmumu pieauguma pamatojumā tas neparādījās: varbūt valdība mehāniski apstiprināja tekstus, kas sacerēti martā, bet varbūt triju mēnešu rādītāji samazina izredzes uz gada plānu pārpildīšanu.

Pamatjautājums šā gada sākuma datu izmantošanā valsts ieņēmumu prognožu veidošanai ir VID ieņēmumu plāna atbilstība valdības finanšu ekspansijai, kādu valdība var atļauties tikai reizi gadā – decembrī. Pagājušo gadu valsts pabeidza ar 726 miljonu latu iztērēšanu, kas bija rekords Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā. Par 176 miljoniem tika pārspēts 2009. gada decembris un par 128 miljoniem – 2007. gada decembris jeb iepriekšējais decembra tēriņu rekords, kas tika izskaidrots ar trekno gadu manierēm. Pašsaprotami, ka par simtiem miljoniem latu tika pārspēts arī 2010. gada novembris un 2010. gada vidējais rādītājs. Tikpat pašsaprotamam būtu jābūt VID ieņēmumu plāna pieaugumam tieši janvārī un februārī, kad valstij bija vislielākās izredzes atgūt decembrī izdāļāto naudu. Pirmais iespaids ir tāds, ka decembra tēriņi tomēr nav ņemti vērā šā gada sākuma ieņēmumu plānā, bet dažādu nodokļu iekasēšanas un dažkārt arī atmaksas grafiki ir tik sarežģīti, ka tos izprot labi ja VID un Finanšu ministrijas speciālisti. Nav iespējams pārbaudīt, cik lielā mērā viņi ir informējuši valdību par reālo situāciju, bet cik lielā mērā – atbalstījuši valdības nodomu izpatikt kreditoriem.

Pagājušais gads parādīja, ka budžeta likumā ierakstītajam arī nav nekādas nozīmes. Tagad jau Finanšu ministrijas elektroniskajā arhīvā nodotais 2010. gada likuma teksts liecina, ka valsts budžeta deficīts drīkstējis būt 524 miljoni latu. Šā gada sākumā izrādījās, ka valdība pārtērējusi pagājušā gada budžetu par 917 miljoniem, kas atbilda nevis likumam, bet likuma apropriācijai Saeimas Budžeta komisijā. Ja kreditori, par spīti savām publiskajām prasībām Latvijai ievērot finanšu disciplīnu, pieļāva šādu budžeta likuma pārkāpšanu, tad vairs nav jāņem nopietni budžeta konsolidācija ne 50, ne 82 miljonu latu apmērā.

Pagājušajā gadā nevis IKP pieaugums ļāva valdībai palielināt izdevumus, bet valdības izdevumu palielināšana ļāva vismaz gada otrajā pusē pieaugt IKP. Reālai valdības izdevumu samazināšanai būtu IKP pieaugums jāapstādina, tāpēc valdība izmanto budžeta grozīšanu, lai kaut daļēji legalizētu savu izdevumu palielināšanu. Jau tagadējais budžeta likums paredz lielākus legālos valdības izdevumus nekā pērn, bet budžeta grozījumi paredz izdevumu palielināšanu vēl par 19,9 miljoniem. Šis ir summārais rezultāts garai izdevumu palielināšanas un samazināšanas ķēdei, kuras veidošana tiek izskaidrota ar izdevumu korekcijām atbilstoši tam, kā reāli veidojas valsts izdevumi kopš budžeta pieņemšanas pagājušā gada beigās.