Eiropas Padomes pašvaldību lietu eksperti konstatējuši pārkāpumus administratīvi teritoriālās reformas procesā un grasās tos iekļaut galīgajā pārskata ziņojumā, kas tiks apstiprināts martā. Tikmēr reforma turpina savu gaitu Saeimā, un to, cik ļoti samocīta ir ministrijas uzzīmētā karte, uzskatāmi parādīja pēdējā komisijas sēde, kurā pateikts konceptuāls jā Sēlijas novada izveidei, vēsta NRA.lv.
Sēļi bija senā baltu cilts. Sēlija ir to pēcteču kultūrvēsturiskais novads, ko tagad viņi vēlas nostiprināt arī administratīvi teritoriālā iedalījuma kartē, apvienojot Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novadu.
Šie novadi sadarbojas jau gadiem, mērķtiecīgi izkopjot savu atšķirīgo identitāti. 2016. gadā sasauktais Sēlijas 8. kongress pieņēma rezolūciju, kurā aicināja valdību un Saeimu izveidot Sēlijas plānošanas reģionu, kas ļautu aktivizēt saimniecisko sadarbību. Toreiz tas netika izdarīts, un pašlaik sēļiem ir pavērusies iespēja atjaunot vēsturisko taisnīgumu. Tā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputātiem sacīja Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks. Savukārt, ja atbilstoši ministrijas plānam Sēlijas novadu apvienība, kas biedrības formātā jau eksistē, tiks izšķaidīta, deviņu gadu darbs sēļu identitātes kopšanā būs iznīcināts.
Ko saplānoja ministrija
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par tādu Sēlijas novadu un kultūrvēsturisku pamatojumu ne dzirdēt negrib, tāpat kā suitu un Alsungas gadījumā. Saskaņā ar kritērijiem ministrija katram jaunveidojamajam novadam grib iezīmēt attīstības centru un centram jāatrodas šī novada teritorijā. Savukārt Sēlijas iecerētajās robežās nav nevienas lielas pilsētas. Cita lieta, ka jau virknē gadījumu ministrija no šī nosacījuma pati atkāpjas un, piemēram, Lejaskurzemes novadam, kas ieskaus Liepāju, centrs būs Liepāja. Tāpat arī Rēzeknes un Daugavpils novadi būs administratīvi nodalīti no lielpilsētām.
Sēlijas novada izveidē būtisks papildu faktors ir Daugava. Ministrija uzskata, ka tilts starp abiem krastiem ir pietiekams iemesls jaunveidojama Aizkraukles novada kopībai – tajā tiktu apvienoti: Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.
Un otrs jaunveidojums būtu Jēkabpils novads, kurā ap Jēkabpils pilsētu apvienotos Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Viesītes novads. Pie šāda izkārtojuma Sēlija vairs neeksistētu.
Upe maina cilvēkus
Aizstāvēt Sēlijas novada izveidi Saeimā bija ieradušies ne tikai iesaistīto pašvaldību vadītāji, bet arī sabiedrības līderi. Tostarp juristu aprindās pazīstamais tiesību eksperts Arvīds Dravnieks. Viņa pamatojumā atslēgas frāze bija: «Šķērsojot upi, mainās cilvēks.» Respektīvi, dzīves intensitāte un cilvēki kreisajā un labajā krastā būtiski atšķiras. Tos nevajag mākslīgi apvienot. Katrā krastā var būt sava pašvaldība. Un, ja kreisajā nav viena centra, tad šis var būt policentrisks novads, un arī katru domes sēdi var taču noturēt citā pilsētā – Viesītē, Aknīstē vai Jaunjelgavā.
«Sēlijai būt!» komisijas sēdē, liekot roku pie sirds, teica Viesītes mērs Alfons Žuks, un šis viņa žests deputātus aizkustināja vairāk nekā ministrijas argumenti par centra neesamību un perspektīvā apgrūtināto naudas sadali. Sēlijas novadam ir pateikts konceptuāls jā, tomēr komisijā šo jautājumu nāksies skatīt vēlreiz. Deputātu ieskatā centram tomēr ir jābūt, un pašvaldībām uzdots nedēļas laikā vienoties, vai to formālais centrs atradīsies Jēkabpilī vai Aizkrauklē. Šāds komisijas manevrs automātiski izraisījis virkni neskaidrību attiecībā uz Aizkraukles un Jēkabpils novadu – kas tajos ietilps. Kas notiks ar Krustpili, un vai Jēkabpils paliks viena vai tomēr sakombinēta ar vēl kādu pašvaldību? Jēkabpils pilsētas mērs Aivars Kraps teic, ka principā Jēkabpils varot strādāt, gan apvienojoties, gan paliekot viena. Taču tādā gadījumā jautājums ir par finansēm. Kļūstot par centru citām pašvaldībām, pilsētai arī nāksies finansēt pakalpojumus citu pašvaldību vietā. Jau tagad tā notiekot. Taču sēdē no mazo pašvaldību puses izskanēja arī pārmetumi Jēkabpilij par izšķērdīgo dzīvesveidu uz parāda. Arī tas ir iemesls, kāpēc novadi nevēlas kopīgu kolhozu ar Jēkabpili, kā tas bija padomju laikā.
Iesaistās aizjūras eksperti
Daudzās neskaidrības, kas veidojas pie mazākajām izmaiņām ministrijas sazīmētajā un valdības apstiprinātajā 39 pašvaldību kartē, iespējams, izpaliktu, ja pirms nosūtīšanas uz Saeimu likumprojekts būtu detalizēti izdiskutēts ar pašvaldībām. Ja tām būtu dota iespēja piedalīties savu nākotnes robežu nospraušanā. Taču tas nenotika.
Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas eksperti nule atzinuši, ka administratīvi teritoriālās reformas procesā Latvijā ir notikuši vietējās demokrātijas pārkāpumi, un tāpēc Latvijas valdība un Saeima tiek aicinātas atlikt reformu, līdz tiks nodrošinātas godīgas, efektīvas konsultācijas ar pašvaldībām un iedzīvotājiem. Pēc pērnā gada nogalē notikušās vizītes publiskots sākotnējais ziņojums, bet martā kongress apstiprinās pilno ziņojumu. Kā vēsta Latvijas Pašvaldību savienība, uzaicinātie eksperti konstatējuši, ka «administratīvi teritoriālās reformas procesā konsultācijas ar iedzīvotājiem un pašvaldībām nav bijušas atbilstošas un savlaicīgi veiktas, bet gan formālas, tādējādi pārkāpjot Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Tā vietā, lai mudinātu organizēt neformālas aptaujas, lai novērtētu iedzīvotāju uzskatus, attiecīgā ministrija kavēja un dažos gadījumos pat aizliedza aptaujas». Pašvaldības faktiski nepiedalījās reformas izstrādē, jo plānu izstrādāja tikai attiecīgās ministrijas eksperti. Kādas būs sekas Eiropas Padomes komitejas lēmumam, pagaidām nav skaidrs, taču jāatgādina, ka citā jomā – banku un finanšu sektorā īstenotā Latvijas pastiprinātā uzraudzība ir izraisījusi grandiozas pārmaiņas. Iespējams, arī teritoriālās reformas gaita tiks ietekmēta no ārpuses.
Likumprojekts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums
ZZS frakcijas iesniegtais priekšlikums nr. 320
Izteikt pielikuma jaunu punktu šādā redakcijā:
«Sēlijas novads
Aknīstes pagasts
Aknīstes pilsēta
Asares pagasts
Gārsenes pagasts
Bebrenes pagasts
Dvietes pagasts
Eglaines pagasts
Ilūkstes pilsēta
Pilskalnes pagasts
Prodes pagasts
Subates pilsēta
Šēderes pagasts
Daudzeses pagasts
Jaunjelgavas pagasts
Jaunjelgavas pilsēta
Seces pagasts
Sērenes pagasts
Staburaga pagasts
Sunākstes pagasts
Ābeļu pagasts
Dignājas pagasts
Dunavas pagasts
Kalna pagasts
Leimaņu pagasts
Rubenes pagasts
Zasas pagasts
Mazzalves pagasts
Neretas pagasts
Pilskalnes pagasts
Zalves pagasts
Salas pagasts
Sēlpils pagasts
Elkšņu pagasts
Rites pagasts
Saukas pagasts
Viesītes pagasts
Viesītes pilsēta»
UZZIŅAI
Sēlija, agrāk Sēla (latīņu: Selonia) vai Sēlenes zeme (latīņu: terra, que Selen dicitur), saukta arī par Augšzemi (lietuviešu: Aukšzemė) ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas ietver teritoriju no mūsdienu Jaunjelgavas un Neretas novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Avots: Vikipēdija
Imants Vīksne
