Latvijas komercbankas izpildījušas maija sākumā Saeimas steidzamības kārtībā pieņemtos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā, kas paredz 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar tā dēvētajām čaulas kompānijām, kuri neveic saimniecisko darbību un ir reģistrēti valstīs, kur nav jāiesniedz finanšu pārskati.
Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) provizoriskajiem datiem, jau šobrīd no tirgus aizplūduši aptuveni 1,5 miljardi eiro “čaulas veidojumu” noguldījumi bankās.
“Mums ir pilna pārliecība, ka bankas visu līdz termiņa beigām izdarīs. Čaulu veidojumu slēgšanā nebūs nekādi nokavējumi. Mēs redzam, ka lielākā daļa bankas to ir izdarījusi,” telekanālam LNT sacīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Vienlaikus precīzi dati par ”čaulas veidojumiem” būs zināmi pēc pāris dienām.
Likuma grozījumi rosināti, lai novērstu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, un aizliegums attieksies uz kredītiestādēm, ņemot vērā, ka čaulas veidojumu apgrozījums veido ievērojamu daļu no kredītiestāžu kopējā klientu apgrozījuma, likumprojekta anotācijā norādījuši regulējuma izstrādātāji Finanšu ministrijā.
Aizliegums attieksies arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.
Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.
Lai nodrošinātu stingrāku finanšu sistēmas uzraudzību noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būs jānosaka, kādi minimālie pasākumi kredītiestādēm jāveic, lai varētu pārliecināties, ka attiecīgā kompānija neveic nekādu saimniecisko darbību.
FKTK priekšsēdētājs norādīja, ka bankas turpina strauji atbrīvoties arī no citiem ar naudas atmazgāšanas risku saistītiem klientiem. Šobrīd kopumā visās bankās, ieskaitot likvidējamo “ABLV Bank”, nerezidentu noguldījumu apjoms sarucis līdz 5,1 miljardam eiro. “Tik lielas summas, tik nesāpīgi un tik klusi un delikāti pametušas Latvju, tas ir ļoti liels sasniegums,” teica Putniņš.
Vaicāts, vai izdosies samazināt nerezidentu noguldījumu īpatsvaru līdz paredzētajiem 5%, FKTK vadītājs atzina, ka NVS valstu noguldījumu apjoms saruks līdz 5%. Vēl atklāts paliek jautājums par 11% citu valstu noguldījumiem, aiz kuriem kāds nevēlamais nerezidents varētu slēpties. Attiecībā uz pašreizējiem 12% Eiropas Savienības valstu noguldījumiem nekādi soļi netiks sperti.
Jau ziņots, ka FKTK konstatējusi, ka trūkumi banku iekšējās kontroles sistēmā norāda uz neatbilstošu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku, it īpaši to, kas saistīti ar ārvalstu klientu apkalpošanu, pārvaldīšanu, kas neļauj efektīvi novērst Latvijas banku sektora iesaisti šo līdzekļu legalizēšanā. Tādējādi ārvalstu klientu naudas plūsmas apkalpošanas ievainojamība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā ir vidēji augsta, un tas būtiski palielina risku, ka Latvijas bankas var tikt iesaistītas naudas atmazgāšanas darījumos.
Foto: Pixabay
