Patēriņa cenas maijā samazinājās par 0.6% – tātad, maijs bijis pirmais mēnesis kopš 2016. gada, kad reģistrēts patēriņa cenu kritums gada griezumā, jeb deflācija. Kamēr pakalpojumu cenas, kaut ar vārguma pazīmēm, tomēr noturēja pozitīvas pārmaiņas, preču cenas ienira dziļākos mīnusos, samazinoties par 1.6% gada laikā.
No lielākajām kategorijām pagaidām visdrošāk jūtas pārtikas cenas. Tās saglabā stabilu 2.5% pieaugumu. FAO pasaules pārtikas cenu indekss gan pēdējos četrus mēnešus samazinājies līdz maijā sasniedzis 17 mēnešu zemāko līmeni. Latvijā pārtikas cenas varētu sekot pasaules tendencei ar novēlošanos un mazākām izmaiņām.
Tikmēr cenu samazinājumu maijā veicināja ar transportu un ar mājokli saistītās izmaksas, kā arī apģērbu un apavu cenas.
Latvijā gan aprīlī, gan maijā degvielas cenas turpināja ceļu lejupvērstā virzienā. Maijā degviela bija par 2.6% lētāka nekā aprīlī, un, salīdzinot ar pērno gadu, pat par teju ceturto daļu lētāka. Tikmēr pasaules naftas cena jau maijā uzsāka atkopšanos no iepriekš piedzīvotajiem satricinājumiem, un šobrīd jau pakāpusies virs 40 dolāriem par barelu. Te palīdzējusi gan lielas daļas pasaules ekonomikas atvēršana, gan OPEC un Krievijas vienošanās pagarināšana līdz jūlija beigām. Atgādinājumam – aprīlī OPEC un Krievija vienojās par naftas ieguves samazināšanu maijā un jūnijā par iespaidīgiem aptuveni 10% no kopējās pasaules naftas piedāvājuma apjoma. Naftas cenas izmaiņas liek domāt, ka jūnijā, salīdzinot ar maiju, mēs vērosim degvielas cenu kāpumu arī Latvijā, taču tās, visticamāk, vēl kādu laiku saglabāsies zem 2019. gada līmeņa.
Pa ierasto taciņu iet ar mājokli saistītās izmaksas, kuru samazinājumam pamatā iepriekš ieviestie komunālie tarifi. Šo pārmaiņu ietekme atspoguļojas inflācijas datos gadu – no tarifu stāšanās datuma. Tādēļ arī jūnijā ieviestā AS “Rīgas siltums” siltumenerģijas tarifa ietekmi varēsim novērot līdz nākamā gada jūnijam.
Apģērbu un apavu cenas gada laikā samazinājās par teju 3% – straujāks cenu samazinājums nekā sezonāli ierasts. Straujāk cenas krita apaviem – par 6%. Apģērbu un apavu cenu kritums gada griezumā divus mēnešus pēc kārtas ir šai kategorijai neraksturīga tendence. Tas varētu būt kustības “paliec mājās” un apzinātas patēriņa atlikšanas rezultāts. Cilvēkiem bija mazāk iespēju veikt impulsīvus pirkumus, apmeklēt saviesīgus pasākumus un piedalīties sabiedriskajā dzīvē, un vairāk iespēju, sēžot mājās, pārskatīt savus tēriņus.
Maijā tāpat kā aprīlī statistikas datos ir vērojama dīkstāves “ietekme” – dati par cenu izmaiņām netiek publicēti pilnā mērā. Par vissmagāk skartajiem pakalpojumiem, piemēram, viesnīcu pakalpojumiem, aviopārvadājumiem, kultūras un izklaides pakalpojumiem, kā arī atsevišķiem ārstniecības pakalpojumiem, informācija nav pieejama, tādēļ inflāciju apvij neskaidrības plīvurs. Nākotnes vīzija vēl ne tuvu nav skaidra. Ņemot vērā lēno prognozēto ekonomikas attīstību, maijs, visdrīzāk, nebūs pēdējais deflācijas mēnesis. Deflācija neko labu nenozīmē ekonomikai kopumā, bet no patērētāja viedokļa tas nav slikti, jo neliela deflācija streipuļojošu ienākumu brīdī balsta reālo pirktspēju.
Swedbank prognozē, ka degvielas cenu kritums un zemie komunālie tarifi iegrožos gada inflāciju, un 2020. gadā tā nepārsniegs 0.1%.
Laimdota Komare, Swedbank ekonomiste
