Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina gada inflācija noturējās pie 12.1%, kas ir lēnāka atkāpšanās nekā gaidījām. Maijā cenas pret iepriekšējo mēnesi kāpa par iespaidīgiem 1.2%. Tomēr reģistrētais straujais cenu kāpums pret aprīli ir izņēmums, kas saistāms ar vienreizējiem faktoriem – ziemā ieviesto valdības atbalsta pasākumu beigšanos, kā arī ar dārgākām viesnīcām uz Hokeja čempionāta laiku. Savukārt nākamajos mēnešos cenu pieaugums visdrīzāk būtiski bremzēsies un cenas vairākās preču un pakalpojumu grupās pat kritīs.
Lielākās pārmaiņas maija inflācijā nāk no kategorijas “ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi”, kur cenu kāpums, salīdzinot ar aprīli, bija pie 6.5%. Straujākais cenu pieaugums reģistrēts elektroenerģijai (+28%) un siltumenerģijai (+8.4%). Ar 30. aprīli tika atcelts valdības atbalsts, tādēļ maijā cenu līmenis kāpa gan elektrībai, gan apkurei. Kaut gan apkures sezona ir galā, inflācijas rādītāju siltumenerģijas tarifi ietekmē visu cauru gadu, jo patēriņa grozs, kam statistiķi mēra cenas, visu gadu ir vienāds. Dažviet apkures tarifi jau ar maiju tika pazemināti, citviet saruks tuvākajos mēnešos – līdz ar to šajā grupā turpmākos mēnešos redzēsim cenu kritumu.
Savukārt, gāzei cenas maijā bija vidēji par 26.6% zemākas nekā aprīlī, jo no 1. maija liberalizēja gāzes tirgu. Gāzes tirgus liberalizācija pozitīvi atspoguļosies gāzes cenu dinamikā arī nākotnē. Uz šo brīdi skats nākotnē ir piesardzīgi pozitīvs – prognozējam, ka energoresursu cenas šogad turēsies ievērojami zem pērnā gada līmeņiem.
Pozitīvi pārsteidza pārtikas cenas, kuras beidzot, pirmo reizi teju 2 gadu laikā, mēneša griezumā ir nedaudz sarukušas – par 0.1%. Iespējams, ka cenas uz leju vilkt palīdzējusi pieprasījuma mazināšanās – pārtikas mazumtirdzniecībā pārdotie apjomi sarūk jau pus gadu. Cenu samazinājums galvenokārt skāra svaigos dārzeņus un augļus, kā arī atsevišķus produktus, kuriem tika noteiktas atlaides, piemēram, piena produktus, šokolādi, mājputnu gaļu.
Pārtikas produktu cenu samazinājumu gaidījām jau kādu laiku – pasaules pārtikas izejvielu cenas, energoresursu un degvielas cenas, kas sākotnēji virzīja pārtikas cenas augšup, ir krietni sarukušas. Tomēr cenu samazinājums kavējās, un, domājot par nākotni jāteic, ka plašu un strauju kritumu pārtikas cenās varam arī nesagaidīt. Tas var būt tādēļ, ka atsevišķu pārtikas ražošanas un piegādes ķēdes dalībnieku izmaksas realitātē nemaz tik strauji nesarūk. Ja uzņēmumi ir neveiksmīgā laikā fiksējuši izmaksas, vai iepirkuši izejvielas par augstām cenām, tas var atstāt ilgstošu ietekmi uz gala produkta cenu. Piemēram, lauksaimniecībā mēslojums, vai putnu audzēšanā – graudi var būt iepirkti pērn par krietni augstākām cenām. Pārtikas ražošanā svarīgas ir arī darba rokas, kuru atalgojums, salīdzinot, ar pērno gadu ir strauji audzis. Lauksaimniecībā vidējās bruto algas pieaugums šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 22.4%, un pārtikas produktu ražošanā 14.4%.
Pakalpojumu cenas maijā, salīdzinot ar aprīli, kāpa strauji – par 1.1%. Lielākoties pakalpojumu cenas virza izmaksu, pārsvarā – algu – kāpums. Tomēr daļēji maijā augsto pakalpojumu inflāciju uzturēja vienreizēji efekti. Piemēram, krietns cenu pieaugums reģistrēts viesnīcās, kuras maijā uzņēma Pasaules hokeja čempionāta dalībniekus un fanus.
Cenu kāpums šogad turpinās atkāpties un redzēsim arī mēnešus ar cenu līmeņa kritumu. To lielā mērā nosaka enerģijas izejvielu cenu labvēlīgā dinamika. Savukārt, darbaspēka izmaksas turpina strauji augt, ko veicina sarūkošais bezdarba līmenis un joprojām būtiskais darbaspēka trūkums. Tas nozīmēs turpmāku kāpumu pakalpojumu cenās, un neļaus arī kopējam cenu līmenim atslābt.
Laimdota Komare, Swedbank ekonomiste
