Apstrādes rūpniecības izlaide martā samazinājās par 3.6%, salīdzinot ar pērnā gada martu. Galvenās lejup velkošās nozares bija apģērbu ražošana, gatavo metālizstrādājumu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana. Apģērbu ražošanas nozari ir piemeklējis straujākais kritums – saražotais apjoms ir samazinājies par trešdaļu. Kaut gan šīs nozares uzņēmumi centās pielāgoties jaunajam pieprasījumam, aizsargmasku ražošana nav spējusi aizvietot ierastās pavasara/vasaras kolekcijas.
Martā apstrādes rūpniecību piemeklējušās nedienas visdrīzāk nobālēs uz aprīļa fona. Eirozonas ražotāju PMI krita tik pat zemu, cik 2008. gadā, un kopējais noskaņojums eiro zonas ekonomikā aprīlī bija tuvu finanšu krīzes zemākajiem līmeņiem. Tomēr aprīļa beigas nāca ar ziņām par situācijas stabilizēšanos vairākās Eiropas valstīs. Pēdējās nedēļās vairāku valstu valdības atsevišķus stingrākos ierobežojumus mīkstinājušas vai atcēlušas. Tas raisa cerību, ka drīz rūpnīcas varēs atsākt darbu, taču tas vairs nebūs “business-as-usual”.
Piesardzība un atsevišķi ierobežojumi gan visdrīzāk paliks mūsu dienas kārtībā vēl kādu laiku, iespējams, līdz tiks atklāta vakcīna. Tādēļ, pat ierobežojumus ievērojami mīkstinot, izaicinājumu ražošanas uzņēmumiem netrūks. Pieprasījuma samazināšanās jau skārusi, un arī tuvākajā nākotnē turpinās ietekmēt visus tos, kas neražo pirmās nepieciešamības preces. Kamēr gala patērētāji saglabās piesardzību, pieprasījums pilnībā neatjaunosies, un varēsim vērot zemāku apstrādes rūpniecības izlaidi, nekā pirms krīzes. Pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības precēm, piemēram, pārtikas vai personīgiem aizsarglīdzekļiem kā cimdiem vai maskām, ir audzis un saglabāsies paaugstināts vēl kādu laiku. Piemēram, 1. ceturksnī pārtikas produktu ražotāji Latvijā pretēji vispārējām apstrādes rūpniecības tendencēm uzrādīja nelielu izlaides pieaugumu.
Neskatoties uz ierobežojumu mīkstināšanu, rūpnīcu darbība nevar atsākties ierastajā režīmā. Daudzās Eiropas valstīs ražotnes cenšas pielāgoties, ieviešot papildus risinājumus darbinieku drošības uzturēšanai, piemēram, nodrošinot iespēju ievērot distanci starp cilvēkiem vai sadalot darbiniekus vairākās darba maiņās. Attapīgākie un digitāli attīstītākie, piemēram, var ieviest tiešsaistes maiņas, ja, protams, darba mašīnas tam ir pielāgotas. Arī tiem, kas līdz šim ar tehnoloģiju risinājumiem ir uz Jūs, nāksies tomēr padomāt par procesu automatizēšanu un digitalizēšanu. Protams, ir uzņēmumi, kuru iespējas šobrīd ieguldīt uzņēmuma transformācijā ir ierobežotas. Tādēļ COVID-19 izraisītā ekonomiskā lejupslīde var radīt būtisku plaisu starp ražotājiem, kuri līdz šim izvairījušies no jauno tehnoloģiju ieviešanas, un tiem, kas jau kādu laiku ir tehnoloģiju ceļojumā.
Ārkārtas situācijas un ierobežojumu atcelšana vēl nebūt nenozīmē ierastās dzīves atgriešanos. Arī apstrādes rūpniecībai būs nepieciešams laiks, lai atveseļotos no vīrusa.
Laimdota Komare, Swedbank ekonomiste
