Apstrādes rūpniecības izlaide jūnijā turpināja samazināties – šoreiz gada laikā kritums bija 2.3% (kalendāri izlīdzināti dati). Lielākais negatīvais devums bija iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai, kur arī bija vislielākais saražoto apjomu samazinājums (-35%). Šai apakšnozarei 2020. gads ir nebaltu dienu pilns – nevienu mēnesi nav izdevies uzrādīt izlaides kāpumu. Savukārt, iepriekšējos divus mēnešus “antireitinga” augšgalā esošā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, nu ir vien otrajā vietā.
Jūnijā šogad bija par vienu darba dienu vairāk nekā pagājušajā gādā, tādēļ izlaides apjoms bez sezonālām un kalendārām korekcijām pat kāpis par 0.3%. Ja skatāmies uz abām lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm, tad kopumā varētu teikt, ka tās bijušas aptuveni pagājušā gada līmenī. Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, kas vienā gadījumā uzrādīja savas produkcijas ražošanas apmēru kritumu, no citas perspektīvas izlaidi kāpināja gandrīz par 1%. Pārtikas ražošana, otra lielākā apakšnozare, izlīdzinātajos datos saglabājusi pagājušā gada līmeni, bet pēc neizlīdzinātiem datiem palielināja saražotās produkcijas apmērus par 1.9%.
Izskatās, ka uz šo brīdi 9% kritums aprīlī ir bijis zemākais punkts. Raugoties uz noskaņojuma rādītājiem, var spriest, ka gan Latvijas uzņēmēji, gan arī kolēģi eiro zonā kļūst optimistiskāki. Jūnijā eiro zonas apstrādes rūpniecības noskaņojuma rādītājs (iepirkumu menedžeru indekss) pietuvojās 50 atzīmei, bet jau jūlijā šo barjeru pārsniedza, kas nozīmē, ka sektora uzņēmumos aktivitāte beidzot sākusi augt. Šīs ziņas liek domāt, ka Latvijas apstrādes rūpniecībā varam gaidīt veiksmīgāku attīstību turpmākajos mēnešos – esam ekonomiskās atveseļošanās ceļa sākumā.
Līdz šim Latvijai ir izdevies turēties pretī vīrusam ar ievērojami mazāku upuru skaitu nekā Eiropā, un valdība varēja atļauties ieviest salīdzinoši maigus ierobežojumus. Daudzās citās Eiropas Savienības valstīs koronakrīze ir atstājusi ievērojami dziļāku robu nekā Latvijā, turklāt atsevišķās valstīs vēl joprojām turpinās uzliesmojumi. Pat ja COVID-19 Latviju saudzē arī turpmāk, Eiropas nedienas atspoguļosies mūsu izaugsmē. Tirdzniecības partneru vājums Latvijai nenāk par labu, jo daudziem eksportējošiem uzņēmumiem būs mērojams ilgāks ceļš līdz ražošanas apjomi sasniegs pirmskrīzes līmeņus. Šobrīd vājš pieprasījums saglabājas kā galvenais ražošanu ierobežojošais faktors, un eksporta pasūtījumi, kaut gan kāpuši jūlijā, tomēr vēl joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī. Atvērtajai apstrādes rūpniecībai galvenais izaugsmes noteicējs būs Eiropas spēja kontrolēt vīrusu un mazināt tā radītās sekas. Latvijai vienai ir ierobežotas iespējas kļūt par “veiksmes stāstu”. Mūsu turpmākā attīstība ir atkarīga no kopējās saimes labklājības.
Laimdota Komare, Swedbank ekonomiste
