Tas, vai Jaunās konservatīvās partijas līdera, tieslietu ministra Jāņa Bordāna iecere par īpašu ekonomisku lietu tiesu izveidi patiešām tiks realizēta, nu atkarīgs no ideju atbalstošās koalīcijas daļas spējas mobilizēties balsojumam. Pateicoties KPV LV pozīcijai, Saeimas Juridiskajā komisijā jaunas tiesas izveidi paredzošos likumprojektus pirms trešā galīgā balsojuma parlamentā noraidīja, vēsta NRA.lv.
Trešdien attālināti notikušajā Juridiskās komisijas sēdē KPV LV pārstāvošais Aivars Geidāns balsojumā atturējās, tādējādi saskaņā ar pastāvošo kārtību viņa balsi pieskaitīja likumprojektu neatbalstošo skaitam, kā rezultātā, balsu skaitam sadaloties uz pusēm, likumprojekti netika atbalstīti.
Tas, ka, reaģējot uz konservatīvo neslēpto nepatiku pret bijušā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro apstiprināšanu Saeimas tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja amatā un iepriekšējiem centieniem kavēt jaunā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga apstiprināšanu, KPV LV varētu nevēlēties iebildumus J. Bordāna iecerei koleģiāli paturēt pie sevis, bija zināms jau iepriekš.
Nu KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens norāda, ka partiju nepārliecina J. Bordāna piedāvātā Ekonomisko lietu tiesas izveides kārtība. «Mūsu iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens jau daudzkārt valdībā norādīja, ka, saskaņā ar izstrādāto nolikumu, šī tiesa patiesībā neplāno skatīt sarežģītus ekonomiskos un finanšu noziegumus un tā nebūtu cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju,» saka Ē. Pucens.
Turpinot savstarpējo ķīvēšanos, Ē. Pucens arī pauž aizdomas, ka J. Bordāns Ekonomisko lietu tiesu, iespējams, iecerējis, kā elitāru klubiņu sev tīkamiem tiesnešiem. «Tas nav ne sabiedrības, ne uzņēmēju, ne valsts interesēs, un šādas tiesas uzturēšanai nav jāatvēl valsts budžeta līdzekļi,» piebilst politiķis.
KPV LV uzskata, ka, veidojot šādu specializētu tiesu, tās pamatā būtu jābūt lietām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un krāpšanos ar mērķi legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kas ir galvenie ekonomiskie noziegumi. Partijas paziņojumā apgalvots, ka Tieslietu ministrijas piedāvātie grozījumi likumā Par tiesu varu neparedzot, ka Ekonomisko lietu tiesa skatīs šādas krimināllietas vai arī piesavināšanos lielā apmērā, organizētā grupā vai grupā pēc iepriekšējās vienošanās.
«Turklāt bažas rada šīs specializētās tiesas paredzētā lietu izskatīšanas kapacitāte, kas liek kopumā apšaubīt ieceres rezultātu – ātru un kvalitatīvu sarežģītu lietu izskatīšanu, tādā veidā sekmējot uzņēmējdarbības vides sakārtošanu,» norāda Ē. Pucens.
Tiesa, par spīti KPV LV nostājai, J. Bordāna iecere joprojām var tikt realizēta – ja vien attiecīgajā Saeimas sēdē piedalīsies pietiekami liels skaits šo ideju atbalstošo koalīcijas deputātu. Proti, Saeimas Kārtības rullis paredz, ka atbildīgās komisijas noraidīti likumprojekti ir skatāmi arī Saeimas sēdē.
Bez KPV LV dalības koalīcijai nomināli ir tikai 49 balsis, tādēļ jaunās tiesas izveidei ir nepieciešama pēc iespējas plašāka šo deputātu, kā arī pie frakcijām nepiederošo, bet koalīcijai uzticamo deputātu, piemēram, Artusa Kaimiņa un Andas Čakšas, klātbūtne.
Jau vēstīts, ka Saeima iepriekš otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances tiesu.
Iepriekš konceptuāli atbalstīti arī grozījumi Civilprocesa un Kriminālprocesa likumos, ar kuriem tiks noteiktas Ekonomisko lietu tiesas kompetences attiecībā uz komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanu. Abi likumprojekti paredz, ka Ekonomisko lietu tiesa izskatīs konkrētas civillietas, piemēram, prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem, prasības, kas izriet no līgumslēdzēju pušu savstarpējām tiesiskajām attiecībām par ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakus pakalpojumu sniegšanu.
Tāpat jaunās tiesas kompetencē ietilptu Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību un prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem.
Jānis Lasmanis
Foto: Valsts kanceleja
