“Ātrie kredīti” – tas ir viens no galvenajiem cēloņiem ēnu ekonomikas attīstībai Latvijā, uzskata koalīcijas deputāti, kuri virzījuši likuma grozījumus “Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.
Jau otro nedēļu pēc kārtas uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi, kurā bija paredzēts skatīt PPA “Latvijas Reģionu Apvienība” (LRA) virzīto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” jau otro nedēļu pēc kārtas neieradās vajadzīgais deputātu skaits, neveidojot kvorumu. Kā uzskata koalīcijas deputāti – atkārtoti tika bloķēta likumprojekta tālāka virzība otrajam lasījumam Saeimā un likti šķēršļi, lai varētu pieņemt “ātro kredītu” ierobežojošus likumus.
Likumprojekta mērķis ir ierobežot “ātro kredītu” devēju “apetīti”, nosakot dienas procentu likmi – 0,07% jeb aptuveni 25% gadā, kā arī nojaukt trīspakāpju kreditēšanas sistēmu, kas patērētājam nav izprotama. LRA iesniegtie grozījumi likumprojektā Saeimas 1. lasījumā tika pieņemti vēl 21. jūnijā. Ir pagājis pusotrs mēnesis un pēc šīs dienas sēdes ir skaidrs, ka komisija nespēj vai nevēlas spert nākamo soli šajā jautājumā.
“Procenti, ko iedzīvotāji maksā “ātro kredītu” uzņēmumiem ir nesamērīgi augsti un ar reklāmas ierobežojumiem nebūs līdzēts, lai saknē mainītu situāciju. To, ka šajā nozarē nepieciešami stingrāki regulējumi, atzinuši arī Latvijas Bankas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Problēma ir plašāka. “Ātrie kredīti” – tas ir viens no galvenajiem cēloņiem ēnu ekonomikas attīstībai Latvijā. Tie piespiež darbiniekus lūgt viņiem izmaksāt darba algu aploksnē, un liek cilvēkiem atstāt Latviju, braucot peļņā uz ārvalstīm, lai samaksātu parādus,” norāda LRA valdes loceklis Edvards Smiltēns.
Jau šodien dati liecina, ka 170 tūkstoši cilvēku nespēj laicīgi veikt maksājumus līdz 200 eiro apmēram un 45 tūkstoši cilvēku − līdz 2000 eiro. Tas būtiski kavē Latvijas ekonomiku un šo cilvēku nākotnes izaugsmes iespējas. Tikai 36% ātro kredītu ņēmēji pagājušajā gadā bija spējīgi atdot parādu bez termiņa pagarinājuma, kā arī bez soda procentiem. Turklāt no gada uz gadu šis skaits sarūk. 2015. gadā tie bija 42%, bet 2016. gadā – 39%. Savukārt pērn paņemto kredītu trīs reizes ir pagarinājuši 43% cilvēku. Arī šis rādītājs ir audzis salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem.
“Ja Latvija grib tuvoties Centrāleiropas valstu labklājības līmenim, der iepazīties ar kredītu procentu likmēm, kas, piemēram, Vācijā un Šveicē ir krietni zemākas nekā Latvijā. Jau sen vairs nav noslēpums, ka “ātro kredītu” biznesā Latvijā sastopami investori no politiķu vidus. Pēc apzināta LRA likumprojekta bremzēšanas, ir skaidrs, ka Saeimā ir partijas, kas pakļaujas “ātro kredītu” lobijam un nav brīvas savos lēmumos,” uzsver E. Smiltēns.
Kā zināms, arī Latvijas kredītņēmēju asociācija paudusi sašutumu par nenotikušo sēdi, norādot, ka “Saeimas deputāti vienkārši nenāk uz darbu, būtiski kavējot iedzīvotājiem svarīgu jautājumu virzīšanu skatīšanai parlamentā.”
Tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola neslēpj, ka tā var būt izlobēta laika vilcināšana, cerot, ka grozījumus nepieņems vispār.
Foto: Shutterstock
