Finanšu ministrija saskaitījusi valsts ieņēmumus un izdevumus šā gada pirmajā pusē. Tā beigusies ar 274,8 miljonu latu finansiālo deficītu, kas mazliet pārsniedz pusi no šim gadam atļautā 493,3 miljonu latu deficīta. Tāds skaitlis veidojas atbilstoši spēkā esošā valsts 2011. gada budžeta 1. un 2. pantam, taču pagājušā gada pieredze rāda, ka likumam nozīmes nav, raksta NRA.lv.
Pagājušā gada likumā bija ierakstīts 524 miljonu latu deficīts, bet Valda Dombrovska iepriekšējā valdība bez kādiem pārmetumiem no Latvijas kreditoru puses pabeidza pagājušo gadu ar 917 miljonu latu deficītu. Kreditori uzskatīja par pareizu noklusēt par Latvijas patieso budžeta deficītu kaut vai tādēļ, lai neaizbaidītu nākamos kreditorus, ar kuru aizdoto naudu iecerēts atdot tagadējos parādus Eiropas Komisijai un Starptautiskajam valūtas fondam. Pie tā paša vēl divi citi apsvērumi. Pirmkārt, kreditori gribētu norādīt uz Latviju kā apliecinājumu, ka valdības izdevumu samazināšana ir savienojama ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu vismaz par procenta desmitdaļām. Otrkārt, pērn bija Saeimas vēlēšanu gads, kad valdībai tika atļauti papildu tēriņi, jo tie šķita drošākais veids, kā noturēt pie varas cilvēkus, kuri neatļautos pret kreditoriem tādas rupjības, kādas SVF saņēma no Ungārijas valdības un tās premjerministra Viktora Urbana personīgi. No šāda viedokļa paldies bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram par iespēju sarīkot Saeimas vēlēšanas arī šogad, jo tāpēc vismaz līdz vēlēšanām valdība atļausies izdevumus, nedomājot ne par kādu budžeta likumu. Pirmais piemērs šeit ir bērnu uzturēšanas pabalsta izmaksu turpināšana jūlijā par spīti tam, ka likums paredz naudu tikai līdz jūnijam. Šo pabalstu izmaksa palielinās budžeta deficītu par 11 miljoniem latu.
Vismaz līdz vēlēšanām turpināsies parādu krāšana gan Valsts kases, gan valsts iestāžu un tāpat arī pašvaldību līmenī. Diez vai, piemēram, varu Rīgā pārņēmušais Saskaņas centrs veidos savu priekšvēlēšanu kampaņu pēc principa – jo sliktāk rīdziniekiem, jo labāk viņi uztvers, ja jābalso pret tagad valdošo koalīciju, kas SC valdībā neņēma.
Ir iedibinājusies tradīcija, ka visu gadu krātos parādus, kādi neiekļaujas budžeta likumā atļautajos izdevumos, valdība pamatā nosedz decembrī. Pagājušā gada decembrī valdības iztērētie 726 miljoni latu bija rekords, ko noteica varbūt patiešām ne valdības sevišķā izšķērdība, bet tas, ka visa 2010. gada garumā un droši vien jau no 2009. gada bija sakrājušies vairāk laikus nesegtu rēķinu. Tagad valdības izdevumi sākuši pieaugt galvenokārt uz ierēdņu (lai kā juridiski precīzi sauktos, piemēram, Ministru prezidenta biroja darbinieki utt., utt.) rēķina. Valsts aparāts cer, ka šis gads izdevumu ziņā atkārtos pērno gadu.
Viens no veidiem, kā šis aparāts uzmundrina pats sevi, ir Valsts ieņēmumu dienesta atskaites par ieņēmumu plāna pārsniegšanu visos sešos pagājušajos šā gada mēnešos. Tas ļoti atgādina padomju laikus Latvijā, kad reti kurš plāns netika izpildīts un pārsniegts, bet dzīve ritēja nemitīga deficīta apstākļos. Šajā gadījumā valstij tomēr ir jārēķinās ar naudas trūkumu, jo plāns ar visu tā pārsniegšanu ir devis ieņēmumu palielinājumu virs pagājušā gada tikai par 124 miljoniem latu. Pieaugums atbilst nepilniem 7%, kas nav tālu no 12 mēnešu inflācijas rādītāja no maija līdz maijam (par jūniju uzzināsim šodien). Tas nozīmē, ka vismaz daļa no valdības papildu ieņēmumiem transformējas papildu izdevumos. Pat ja netiek celtas algas tiem valsts kalpotājiem, kuri nav pratuši iekļūt pārvaldes aparātā, valstij ir jāmaksā vairāk par degvielu, komunālajiem pakalpojumiem u. c. lietām, bez kurām valsts iestādes nevarētu pastāvēt.
Ieņēmumu kāpinājums 124 miljoni x 2 uz šā gada otrās puses rēķina nedotu iespēju samazināt budžeta deficītu no pagājušā gada 917 miljoniem līdz līmenim, kāds apsolīts kreditoriem. Cerības ir uz to, ka kreditori turpinās neprasīt no Latvijas solījumu izpildi. Nākamās cerības ir uz to, ka EK patiešām kompensēs Latvijai Eiropas Savienības projektos ieguldītos 150 miljonus latu, ja Latvija spēs sakārtot dokumentus šo izdevumu attaisnošanai.
