Ņemot vērā ieilgušo jaunās valdības veidošanas procesu, 2019. gada budžetu šogad nepieņems, tāpēc nākamo gadu nāksies iesākt ar tā dēvēto pagaidu budžetu. Līdzīga situācija bija arī 1999. gadā un 2003. gadā. Tajā pašā laikā Eiropas Komisija (EK) saskaņojusi Latvijas 2019. gada budžeta plānu, norādot, ka tas visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, raksta NRA.lv.
Finanšu ministrija (FM) jau iepriekš brīdināja, ka gadījumā, ja nākamā gada sākumā nestāsies spēkā 2019. gada budžets, gaidāma virkne problēmu, piemēram, Valsts prezidents nesaņems atalgojumu, netiks nodrošinātas mērķdotācijas pašvaldībām paaugstinātajai pedagogu darba samaksai, nebūs iespējams izpildīt Satversmes tiesas spriedumu par tiesnešu un prokuroru darba samaksu, kā arī par pagarinātā normālā darba laika atcelšanu ārstniecības personām. Tāpat bez 2019. gada budžeta nebūs iespējams nodrošināt spēkā esošo normatīvu izpildi pensiju un pabalstu jomā, nevarēs nodrošināt nepieciešamo finansējumu sociālās apdrošināšanas jomā atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem un attiecīgās mērķa grupas skaita izmaiņām, kā arī nebūs noteikts iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.
Tā kā valdības veidošanas process ir ieildzis, FM ierosināja vairākus Likuma par budžetu un finanšu vadību grozījumus, lai nodrošinātu, piemēram, pensiju palielināšanu un tiesnešu atalgojuma pieaugumu. Valdība vakar apstiprināja FM sagatavotos grozījumus šajā likumā, kas paredz atteikties no principa, ka budžeta nepieņemšanas gadījumā nākamā gada budžeta izdevumi mēnesī nevar pārsniegt 12. daļu no iepriekšējā gada apropriācijas. Tā vietā likumā rosināts noteikt, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus, pieļaujot korekcijas, kas nodrošina iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu un realizēto politiku, tajā skaitā pieņemto normatīvo aktu, finansēšanu. Likuma grozījumi arī paredz, ka netiks apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiks veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Likuma grozījumi arī paredz turpināt iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšanu, nodrošināt spēkā esošo normatīvo aktu pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā izpildi.
Ar likuma grozījumiem noteikts, ka tiek apstiprināti mērķdotāciju un dotāciju finansējuma sadales, kā arī aizņēmumu un galvojumu, kas nepārsniedz iepriekšējā saimnieciskā gada līmeni, izsniegšanas nosacījumi, lai nodrošinātu pašvaldībām stabilu funkciju veikšanai nepieciešamo finansējumu. Tāpat paredzēts nodrošināt izdevumus valsts parāda saistību izpildei saskaņā ar spēkā esošo līgumu noteikumiem.
Ministri vienojās likuma grozījumus ieteikuma vēstules formā nosūtīt Saeimas Budžeta komisijai, lai tā FM piedāvātos likuma grozījumus virzītu apstiprināšanai kā savus.
Ilze Šteinfelde
Foto: Pixabay
