Ekspertu domas par kandidātu ir atšķirīgas – vieni viņu slavē kā cilvēku ar nevainojamu reputāciju, citi saskata marioneti, kurš pildīs KNAB vadītāja vietnieces Jutas Strīķes komandas. Skandālos J. Streļčenoks līdz šim nav iesaistījies, taču miglainas ir viņa parādsaistības 118 000 eiro, raksta NRA.LV.
Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane, komentējot, kāpēc uzvarējis tieši J. Streļčenoks, uzsver, ka viņš ir profesionālis, kas novērtēts gan vietējā, gan ārzemju mērogā. «Streļčenoks bijis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperts korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, un par viņu kā ekspertu no šīs organizācijas saņemtas pozitīvas atsauksmes,» saka E. Dreimane. Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš neslēpj, ka KNAB vadītāju nominēt spiedis laiks, jo, pēc viņa domām, nav normāli, ka tik ietekmīga iestāde ilgu laiku ir bez vadības.
Bijušais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars ir noskaņots skeptiskāk un uzsver, ka konkurss sarīkots, lai radītu iespaidu, ka KNAB vadītāja iecelšana ir godīga un notiek pēc noteikumiem. «Pats fakts, ka padoto izvirza par priekšnieku – ir skaidrs, ka tie trīs kandidāti, kas bija no KNAB, ir smieklīgi. Komisijai vajadzēja skaidri un gaiši pateikt, ka padotie no biroja uz šo amatu nevar pretendēt!» uzskata Dz. Jaundžeikars. Pēc viņa domām, KNAB attīstība šobrīd ir apdraudēta un viens no galvenajiem tā lozungiem ir – neko nedrīkst mainīt!
«Šis konkurss apliecina, ka Latvija ir un paliek marionešu valsts. Skaidrs, ka viss praktiski iet pēc Strīķes norādījuma, kādu kandidātu vispār drīkst izvirzīt. Domāju, ka KNAB kā līdz šim pildīs atsevišķu partiju norādījumus,» saka Dz. Jaundžeikars.
Līdz šim J. Streļčenoks plašākā sabiedrībā ievērību nav guvis, zināms, ka viņš izdevis grāmatu Valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi un aizliegumi shēmās. Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē KNAB vadītāja amata kandidāts norādījis, ka šobrīd viņa parādsaistības nedaudz pārsniedz 118 000 eiro. Pirmoreiz šo kredītu viņš deklarējis 2008. gadā, un tas bija 120 000 eiro. Gadu vēlāk J. Streļčenoks norādījis, ka parādā ir 119 000 eiro, savukārt pērn – 118 000 eiro. Deklarācijā nav minēta kredītiestāde, taču Neatkarīgās aptaujātie eksperti šādu aizdevumu neuzskata par loģisku, jo var secināt, ka par 120 000 eiro kredītu J. Streļčenoks gadā atmaksā vien 1000 eiro, turklāt parādu var maksāt turpmākos 118 gadus.
Balsojums par J. Steļčenoku Saeimā visticamāk notiks nākamnedēļ. Bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs uzskata, ka ar ievēlēšanu problēmām nevajadzētu būt. Opozīcija savu izvēli vēl nav izdarījusi, norāda Saskaņas centrs (SC). «SC parasti izstrādā nostāju par balsojumiem, un tas notiek trešdienās. Visticamāk nākamnedēļ pirms balsojuma kandidātu uzaicināsim uz sarunu frakcijā,» saka SC frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.
