Vēl viena tautsaimniecības nozare piesakās par potenciālo cietušo Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ieviešanas gadījumā. Ja kūdras ieguvei jāatgriežas krīzes laika izmešu līmenī, nozari gaida stagnācija vai pat likumsakarīgas beigas, raksta NRA.lv.
Kūdras ieguve ir sarežģīta nozare, bet ne tik daudz tehnoloģiski, kā normatīvo ierobežojumu ziņā. Kūdra atrodas purvos, un tie savukārt Eiropas Savienības nozīmes dabas aizsardzības teritorijās. Būtībā kūdra ir no izrakšanas visādi aizsargāts derīgais izraktenis, kaut gan nozarei ir būtisks attīstības potenciāls. Un īpaši laukos to sagaida ar atplestām rokām, jo kūdras ieguve rada salīdzinoši daudz darba vietu.
Kopējā kūdras atradņu platība Latvijā ir ap 6782 kvadrātkilometriem jeb aptuveni 10,5% no valsts teritorijas. Taču izmantots tiek ap pieciem procentiem atradņu. Un arī izmantotajās atradnēs nofrēzēts tiek tikai virsējais slānis. Apakšā paliek melnā kūdra, ko varētu izmantot apkurē. Taču līdz ar jauno klimata mērķu nospraušanu par šādu ekonomiski izdevīgu apkures veidu var pat nesapņot. Tā vietā, lai nozari attīstītu, šobrīd valdība grasās tai uzlikt vēl lielāku ierobežojumu slogu caur siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežojumu. Latvijas Kūdras asociācija izplatījusi satraukuma pilnu viedokli par Latvijas akceptētajiem klimata mērķiem: «ES klimata politikas nosacījumi nostāda Latviju nelabvēlīgā situācijā un apdraud kūdras nozares ilgtspēju,» nozares problēmas Neatkarīgajai apskaidroja asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere. Faktiski runa ir pa to, kā pareizi saskaitīt CO2 izmešus un piesaisti.
Neskarts purvs rūgst, burbuļo un laiž gāzes milzu daudzumā, taču šie izmeši netiek skaitīti. No purva naudu neiekasēsi – varbūt tāpēc. Toties izrakto kūdru iespējams gan uzskaitīt, gan aplikt ar CO2 nodevām. Lielākais absurds ir faktā, ka izraktā kūdra rada izmešus vien tad, ja tiek izmantota apkurē, taču Latvijā pēdējā kūdras katlumāja tika slēgta 2003. gadā. 95% kūdras tiek izmantots dārzkopībā, turklāt Latvijas produkciju pamatā eksportē.
«Pašlaik netiek ņemta vērā atšķirīgā ietekme uz klimata izmaiņām, izmantojot kūdru enerģētikas sektorā vai dārzkopībā. Piemēram, vienā kubikmetrā kūdras var iestādīt 6000 koku stādu, ar ko iespējams apstādīt trīs hektārus meža, kas 50 gadu perspektīvā var piesaistīt 1110 tonnas CO2. Kūdras izmantošana dārzkopībā veicina emisiju piesaisti,» norāda asociācija. Tomēr ministriju dokumentos kūdra pamatā tiek apskatīta kā kurināmais enerģētikas sektorā, un tai plānots noteikt tādu atļauto emisiju līmeni, kāds bija iepriekšējās desmitgades otrajā pusē, kas kūdras nozarei bija nelabvēlīgs laika posms. Valstī bija ekonomiskā krīze, un ražošana notika salīdzinoši mazos apjomos.
Būtisks aspekts ir arī šaubas par izmešu aprēķinu pamatotību. Zinātniskajā projektā LIFE Restore ir gūti pierādījumi, ka emisijas no augsnes apsaimniekotos kūdrājos ir pat par 60% zemākas, nekā pašlaik tiek pieņemts uzskatīt, aprēķinot valstu saistības. Tas nozīmē, ka Latvijai nepieciešams ieviest savu aprēķinu metodiku un arī jāizmanto iespēja atlikt emisiju uzskaites sākumu uz 2030. gadu. Tāda iespēja pastāv.
Imants Vīksne
