Nevis ārstu arodbiedrības, bet darba devēji bija divu veselības grozu idejas autori, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” norādīja Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.
Viņš norādīja, ka veselības ministre Anda Čakša bildusi, ka tehniskās problēmas ir atrisinātas un datu bāze var sākt darboties. “Arī decembrī teica, ka viss būs atrisināts līdz 1. janvārim. Ja sistēma nedarbojas perfekti, to var darbināt tikai testa režīmā, paskatoties, vai var pacientu identificēt vai nevar. Neesmu dzirdējis arī, ka valstij būtu mūku un mūķeņu reģistrs, kas ir iekļauti atbrīvoto kategorijā,” izteicās Keris.
Viņš norādīja, ka jautājums, vai vispār jāatsakās no diviem groziem, ir sarežģītāks. “Nevis arodbiedrības, bet darba devēji bija divu grozu idejas autori. Kad bija runa par nodokļu reformu, mūsu arodbiedrība sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību skaidri pateica: ja reformas ietvaros veselības aprūpei 2020. gadā nodrošina vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad to varētu atbalstīt. Darba devēji bija ar mieru tikai tad, ja ievieš divu grozu sistēmu, un mums bija jāpiekāpjas. Sākotnēji arodbiedrības veselības aprūpes finansēšanas likumu bija iecerējušas kā garantijas nozares finansēšanai, ieliekot tajā tikai pašu galveno par finansējumu nozarei un finansējuma pieaugumu darbinieku algām. Viss, kas attiecas uz veselības apdrošināšanu, nāca, pateicoties darba devēju uzstājībai par diviem groziem, kas valdībai arī beigās šķita pieņemama ideja,” skaidroja Keris.
“Bet garantijas par šo 4% finansējumu veselības aprūpei likumā varēja arī neparādīties. Sākotnēji Trīspusējās sadarbības padomē par to vienojāmies, bet, kad 2017. gada rudenī valdība nodeva likumprojektu Saeimai, valdība vienpusēji šo normu izņēma ārā tāpat kā punktu par darba samaksas pieaugumu turpmākajos gados. Tikai pēc niknām cīņām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā normu par nozares finansējumu izdevās atjaunot, bet par darba samaksas pieaugumu diemžēl ne. Tagad beidzot tas ir izdarīts, turklāt Saeimai nobalsojot vienprātīgi. Bija izšķiršanās – ja Saeima dod garantijas par algu pieaugumu, tad arodbiedrības piekrīt, ka, risinot darba roku trūkumu, trīs gadu laikā nozares darbiniekiem ir atļauts lielāks virsstundu skaits, nekā noteikts Darba likumā. Pretējā gadījumā arodbiedrības nepiekristu virsstundu skaita palielinājumam, jo, ja problēmas netiek risinātas saknē, tad nav jēgas blēņoties ar seku likvidāciju. Šoreiz politiķi ieklausījās, jo pietiekami vienoti un skaidri par darba roku trūkuma izraisītajām problēmām runāja gan arodbiedrības, gan darba devēji, gan Slimnīcu biedrība, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadība,” norādīja LVSADA vadītājs.
Vaicāts, vai viņš piekrīt topošās veselības ministres Ilzes Viņķeles viedoklim, ka jāvirzās uz obligātu veselības apdrošināšanu visiem, Keris atbildēja ar pretjautājumu, proti, vai ir taisnīgi, ka visi, kas maksā nodokļus un arī papildus 1% sociālās apdrošināšanas iemaksu, saņem to pašu, ko tie, kuri bez attaisnojošiem iemesliem šo nodokļu slogu nenes? “Par to varētu papētīt sabiedrības viedokli. Otrs jautājums ir praktiskas dabas – vai pacientu šķirošanas sistēmas izveide un uzturēšana atsvērs tās papildu iemaksas, kuras iegūs, cilvēkiem brīvprātīgi apdrošinoties? Pašlaik apdrošinājušies ir daži tūkstoši cilvēki, kuru iemaksu summa ir nepilns miljons eiro. Vajadzētu samērot šo ieguvumu ar to, cik jau ir iztērēts sistēmas izveidei, cik vēl paredzēts tās uzturēšanai – ja nekāds izdevīgums neparādās, tad nav lielas jēgas tā darīt,” uzskata Keris.
Jau vēstīts, ka Saeimas parlaments pieņēma likumu, kas nosaka, ka tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas iedzīvotājiem būs vēl līdz 2019. gada 30. jūnijam.
Saeima Veselības aprūpes finansēšanas likumu pieņēma 2017.gada decembrī, nosakot, ka no 2019.gada 1.janvāra tiek ieviesta valsts obligātā veselības apdrošināšanas sistēma un iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi būs pieejami atkarībā no veiktajām sociālajām iemaksām.
Foto: F64
