Mums ir jādomā, ko mēs darīsim tad, kad Covid beigsies. Pašreizējā brīdī budžeta deficītu mēs varam veidot, un tas ir pamatoti, bet mums ir jāskatās, kā mēs to naudu ieguldām nākotnē, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Latvijas bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks.
“Daudzas lietas notiek pareizā virzienā, atbalsts ir plašāks visām nozarēm pēc būtības. Bet to, cik efektīvi būs šie mehānismi, mēs redzēsim tikai tad, kad šī nauda ieplūdīs ekonomikā. Pašreiz nauda ekonomikā tikai sāk ieplūst,” sacīja Latvijas bankas vadītājs.
“Bilde ir ļoti nevienmērīga. Ir sektori, kas tiešām pēc būtības ir uz pauzes, un ir sektori, kas darbojas rūkdami, un tas uzdevums ir palīdzēt tiem, kas ir uz pauzes, bet tajā pašā laikā arī balstīt tos, kas iet rūkdami, tādā ziņā, ka tā ir iespēja piesaistīt cilvēkus. Tā ir iespēja arī cilvēkiem atrast darbu, cerams, labāk apmaksātu darbu nozarēs, kas aug. Mums ir jādomā krietni tālāk, Covid beigsies, un ko mēs darīsim tad? Pašreizējā brīdī mēs budžeta deficītu varam veidot, un tas ir pamatoti, bet mums ir jāskatās, kā mēs to naudu ieguldām, un tā ir arī Eiropas Savienības nauda, ko mēs ieguldām nākotnē,” sacīja Kazāks.
“Ir daļa ekonomikas, kas joprojām jūtas diezgan labi, piemēram, lauksaimniecība, kokapstrāde, tikmēr transporta sektors, tirdzniecība, viesmīlība šajā krīzē cieš vairāk,” sacīja Latvijas Bankas vadītājs.
“Ir nepieciešams solidaritātes stāsts. Kamēr uzņēmumi slēpsies ēnu ekonomikā, viņi būs mazi, švaki konkurētāji pasaules tirgū, bet mēs kā maza ekonomika varam augt tikai pasaules tirgū. Ja mēs gribam, lai valsts mums palīdz, mums ir jāpalīdz arī valstij,” norādīja Kazāks.
Viņš norādīja, ka darba apjoms centrālajā bankā nav mazinājies: “Mēs skatāmies, kā to pašu kvalitatīvāk vai pat vairāk darīt nākotnē.”
Latvijas Banka vienlaikus audzē cilvēkresursus un jaudu ekonomisko procesu analīzei.
Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes. Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos 3. ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020. gada izaugsmes prognozi, bet 2021. gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto.
Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4.7%, bet 2021. gadā pieaugs par 2.8% (septembra prognoze – 2020. gadā IKP kritums par 4.7%, bet 2021. gadā IKP kāpums par 5.1%).
Foto: Valsts kanceleja
