Ilgstoša komunālo maksājumu kavēšana, neapdomīgs galvojums, pārsteidzīgs aizņēmums – tie ir tikai daži no iemesliem, kas ietekmē kredītvēsturi un tādējādi arī iespēju saņemt aizdevumu un izdevīgāku procentu likmi bankā. Lai arī vienu brīdi tas var šķist nebūtiski, taču pēc zināma laika, kad, piemēram, sapnis par savu mājokli teju tūlīt varētu pārtapt realitātē, iepriekšējā finanšu uzvedība šos plānus var krietni pabojāt. Kā var ātri vien sabojāt savu kredītvēsturi, kas ilgtermiņā var ietekmēt iespēju aizņemties, un kā pēc tam to atgūt, skaidro Swedbank Patēriņa kreditēšanas jomas vadītājs Sergejs Romaņuks.
Kavēti maksājumi
Viens no veidiem, kā var sabojāt kredītvēsturi, ir kavēti (reizēm pat nejauši) maksājumi – gan dažu dienu kredītmaksājumu kavējumi, gan ilgstoši neapmaksāti regulāro pakalpojumu maksājumi, tajā skaitā komunālie izdevumi, rēķini par internetu vai elektroenerģiju. Esoši parādi klienta kredītvēsturi ietekmē kritiski, tāpēc, ja domājat par aizņemšanos, piemēram, mašīnas vai mājokļa iegādei, ir svarīgi tos nomaksāt. Taču jāņem vērā, ka arī pēc termiņa veikts maksājums ierindojas pie kavējumiem un tas kredītvēsturei par labu nenāk.
Izvērtējot klienta kredītvēsturi, tiek ņemta vērā gan kredītiestādes, piemēram, bankas iekšējā informācija par personai izsniegtajiem kredītiem un to apmaksas vēsturi, gan dažādu ārējo reģistru dati, piemēram, Latvijas Bankas kredītu reģistrā, Kredītinformācijas Biroja un Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija.
“Ir svarīgi, lai nebūtu aktīvu kavējumu, un tāpat tiek vērtēts arī kavējumu daudzums un regularitāte, jo tas viss norāda uz klienta disciplīnu maksājumu veikšanā. Ļoti neglaimojošs fakts ir iekļūšana Latvijas Bankas kredītu reģistra parādnieku bāzē, kur tiek iekļauti parādnieki, kuriem ir vismaz deviņdesmit dienu parāds par summu virs 150 eiro. Turklāt Latvijas Bankas parādnieku datubāzē saglabājas informācija gan par aktīviem, gan bijušajiem parādiem. Dažkārt klients domā, ka tad, ja nomaksāti parāda soda procenti, arī sliktā kredītvēsture ir dzēsta, bet tā diemžēl nav – ieraksts kredītvēsturē tāpat paliek, un dažkārt noilgums var būt pat līdz desmit gadiem,” situācijas nopietnību skaidro Swedbank eksperts. Lai izvairītos no kavētiem maksājumiem, rūpīgi jāseko naudas plūsmai kontā, un, ja ir kāds maksājums, kas jāveic pāris dienas pirms algas, parasti ir iespējams mainīt apmaksas datumu vai uzlikt bankā automātisko maksājumu, lai nenokavētu maksājuma termiņu. Sergejs Romaņuks uzsver, ka, tiklīdz klientam parādās maksātspējas grūtības (samazināti ienākumi, bezdarbs), vislabāk būtu jau uzreiz vērsties kredītiestādē un meklēt risinājumus – banka klientam palīdzēs atrast iespējami ērtāko risinājumu.
Galvojums citam kredītņēmējam
Dažkārt cilvēks par to pat neaizdomājas, taču tikpat liels risks kā maksājuma kavējums ir galvošana par citu cilvēku, kurš mēdz kavēt maksājumus, – arī tas var atstāt negatīvu ietekmi uz kredītvēsturi. Tāpēc – pirms uzņemties galvotās saistības jeb kļūt par galvotāju kāda cita aizņēmumam, ir jāizvērtē savas iespējas šos kredītus nākotnē atmaksāt. Jāatceras, ka vienā brīdī šis kredīts var kļūt par jūsu, tāpēc lēmums kļūt par galvotāju jāizvērtē tikpat rūpīgi, cik lēmums pašam aizņemties.
Neoficiālie ienākumi
Nepietiek ar to, ka katru mēnesi bankas kontā tiek iemaksāta noteikta naudas summa, pozitīvai kredītvēsturei ir svarīgi, lai klienta ienākumi būtu oficiāli, regulāri un tos būtu iespējams apliecināt ar reālu darba līgumu.
Nepārdomāta aizņemšanās
Ļoti negatīvi kredītvēsturi var ietekmēt aizņemšanās, kas neatbilst klienta spējai parādu atmaksāt. Tāpēc, uzņemoties saistības, klientam pašam kritiski un atbildīgi jāizvērtē savas iespējas. Tādēļ visai negatīvi kredītvēsturi var ietekmēt regulāra tā dēvēto ātro kredītu izmantošana. “Viens ātrais kredīts, ko klients spēj atmaksāt laikā, negatīvu iespaidu uz kredītvēsturi neatstāj. Grūtības sākas, ja šo kredītu nav iespējams atmaksāt iepriekš plānotajā termiņā. Šādos gadījumos tas bieži tiek vairākas reizes pagarināts vai arī ņemts cits lielāks kredīts, lai dzēstu iepriekšējo, kas tā var turpināties vairākas reizes. Tas liecina, ka klientam ir grūtības plānot savu finanšu plūsmu,” skaidro Sergejs Romaņuks.
Tradicionāli tiek uzskatīts, ka aizņēmumam nevajadzētu pārsniegt 30% no ienākumiem. Protams, jo lielāki ir ienākumi, jo augstāks var būt šis procents. Un pretēji – jo mazāki ienākumi, jo mazāka var būt summa, ko atvēlēt kredītmaksājumiem.
Sergejs Romaņuks min vēl dažus riskus, kas var ietekmēt klienta kredītvēsturi bankas acīs: “Dzīvošana no algas līdz algai, bez uzkrājumiem un finanšu plānošanas, jo uzkrājuma veidošana parāda finanšu disciplīnu un spēju katru mēnesi zināmu naudas summu novirzīt kādam citam mērķim, nevis ikdienas tēriņiem. Savukārt, ja klientam nepietiek līdzekļu esošā dzīves līmeņa nodrošināšanai, tad kredīts nākotnē var kļūt par smagu slogu.”
Jāatzīst, ka kredītvēstures labošana diemžēl notiek lēnāk nekā tās sabojāšana. Dažkārt ir vajadzīgi pat desmit gadi, kuru laikā klients saņem stabilus ienākumus un rūpīgi sedz visus maksājumus, lai pamazām atjaunotu uzticību kredītdevēja acīs, taču tas ir iespējams. Šādos gadījumos visbiežāk jaunus kredītlīgumus var slēgt, pakāpeniski palielinot aizdevuma summu.
Kopumā ikvienam der zināt, ka nenomaksāti rēķini vai laikā nesamaksāti kredīta maksājumi arī var būt par iemeslu, kāpēc nevar saņemt vajadzīgo finansējumu, piemēram, sava mājokļa vai auto iegādei. Pat tad, ja šādi kavējumi ir bijuši saistīti ar neuzmanīgu attieksmi vai aizmāršību, nākotnē tas varētu nozīmēt, ka aizņemties būs dārgāk un procentos var nākties maksāt vairāk. Tāpēc svarīgi atcerēties, ka kredītvēsturei ir nozīme un pret saviem maksājumiem ir svarīgi izturēties ļoti atbildīgi.
