Šīs vasaras lielais karstums un sausums ir ietekmējis arī zaļbarības ražu un lopkopji daudzviet Latvijā jau ķērušies klāt skābbarības ziemas krājumiem. Šī iemesla dēļ lopbarības trūkuma krīze vēl vairāk varētu saasināties ziemā, kas nozīmē, ka daudzas saimniecības var ciest vairāku tūkstošu eiro lielus zaudējumus, svētdien vēsta “LNT ziņas”.
Vairums saimniecību zaļbarības trūkuma dēļ ķērušās pie skābbarības ziemas krājumiem. Kā stāsta Talsu novada Valdgales pagasta zemnieku saimniecības ”Kalni” īpašnieks Oskars Tālbergs – barot jau var gan ar sienu, gan ar salmiem. Tā govs izdzīvots, bet izslaukums diemžēl nebūs pietiekams, jo zālē ir svarīgi elementi – proteīni, enerģija. Izslaukums kritīsies. “Ja izslaukums krītas, tad to atpakaļ var atgūt tikai gada laikā, ja ir normāla barība,” norādījis Tālbergs.
“Kalnos” siens vienmēr sagatavots no savām pļavām 100 hektāru platībā, taču šobrīd nopirkti jau vairāki desmiti siena ruļļi un tie būs vajadzīgi vēl.
Līdzīga situācija ir arī blakus kaimiņos esošajā bioloģiskā saimniecībā ”Mucenieki”. “Ziemai paredzētā barība jau diezgan lielā tempā tiek barota ārā. Jauna zāle varbūt pēc pēdējā lietus kaut kā iznāks ārā, bet salīdzinoši maz. Barības ir maz – tikai 50% savākti no vajadzīgā,” saka “Mucenieku” pārstāvis Jānis Alhasovs.
“Muceniekos” tāpat kā citās piena lopkopju saimniecībās ir nopietnas bažas, ka pašu sagatavotie barības krājumi varētu beigties ziemas vidū. “Ja mēs barotu ar skābbarību kā būtu normāli paredzēts, mums ap decembri, Ziemassvētkiem barība būtu beigusies. Šobrīd ir tā, ka ekonomijas nolūkos mēs vācam salmus no vietējiem saimniekiem. Jaunlopus mēs pastiprināti barojam ar salmiem. Jaucam skābbarību ar salmiem, lai ekonomētu barību.”
Pat nopirkt salmus vai siena ruļļus šosezon ir ļoti dārgi. Viena siena ruļļa cena līdzšinējo 10 eiro vietā palielinājusies vairāk nekā divas reizes, sasniedzot jau 25 eiro. Šie neplānotie izdevumi vairāku tūkstošu eiro apmērā katrai saimniecībai nozīmēs piena pašizmaksas kāpumu. Tā kā piena uzpircēji nesola pacelt iepirkuma cenu par katru litru piena, tad saimniecībām tas nozīmēs attīstības projektu iesaldēšanu vai vēl sāpīgāku soli – ganāmpulka samazināšanu.
“Paturam tikai labākās govis. Sliktākās, kurām ir kādas nelielas problēmas, mēs lēnā garā jau likvidējam,” stāsta ”Mucenieku” pārstāvis, norādot, ka tā rīkojas prognozētā barības trūkuma dēļ.
Ar gatavās skābbarības iepirkšanu piena lopkopji Talsu novada Valdgales pagastā pagaidām vēl nogaida. Viņi cer uz pietiekami daudz lietainām dienām, lai savos zālājos zāle kaut nedaudz ataugtu nopļaušanai un pēdējā mirklī paspētu vēl paši sagatavot skābbarību ziemai.
Lauku konsultāciju centrā gan saka, ka situāciju tikai ar saviem zālājiem piena lopkopji Kurzemē, visticamāk, nevarēs atrisināt simtprocentīgi, jo skābbarībai vajadzīgo augu veģetācijas periods var beigties jau septembrī.
Kā zināms, 26. jūnijā Krīzes vadības padome nolēma, ka saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu pavasara ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa.
Ārkārtējo situāciju lūgušas izsludināt 33 pašvaldības: Ventspils novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Madonas novada pašvaldība, Cesvaines novada dome, Aknīstes novada pašvaldība, Kandavas novada dome, Ērgļu novada pašvaldība, Talsu novada pašvaldība, Varakļānu novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Pāvilostas novada dome, Neretas novada pašvaldība, Tukuma novada dome, Nīcas novada dome, Rēzeknes novada dome, Aizputes novada dome, Viesītes novada pašvaldība, Alsungas novada dome, Rundāles novada dome, Tērvetes novada dome, Balvu novada dome, Salas novada pašvaldība, Baltinavas novada dome, Engures novada dome, Jaunjelgavas novada dome, Dobeles novada pašvaldība, Alojas novada dome, Sējas novada dome, Jelgavas novada pašvaldība, Rugāju novada dome, Jēkabpils novada pašvaldība, Skrundas novada dome un Durbes novada dome.
Foto: Pixabay
