"Tās būtu nepamatotas cerības. Mēs esam ne tikai uz eksportu orientēta valsts, mēs esam eksporta atkarīga valsts. Turklāt mūsu eksports nav galaprodukts. Ja salīdzinām ar to, kas notika pirmajā krīzes vilnī, tad jāatceras, ka vēl nemaz nebija tik liels kritums Eiropas Savienības (ES) valstu tirgos, kad Latvijā jau to izjuta ļoti traģiski. Eiropiešiem pasūtījumi Latvijas uzņēmumiem ir kaut kas sīks un nenozīmīgs – ja trūkst naudas, tos samazina vispirms. Neredzu nekāda pamata, lai 2008. gada vēsture neatkārtotos arī šodien. Neredzu nekādu atšķirību situācijā, " pavēstīja ekonomiste Raita Karnīte.
Viņa stāstīja, ka būvniecība, kas ir pirmā bezdelīga tautsaimniecības attīstībai, pašlaik attīstās uz struktūrfondu līdzekļiem. "Dzirdam pozitīvas atsauksmes, ka Latvija ir to valstu starpā, kur struktūrfondus izmantos ekonomikas stimulēšanai. Bet struktūrfondus var izmantot tikai tad, ja tajos ir nauda, ja ES dalībvalstis fondus ir apmaksājušas. Lielās aizņemšanās iespējas globāli ir izsīkušas, tāpēc ka lielie aizdevēji ir pateikuši – pietiks. Ja ES valstīs sākas lielie taupības pasākumi – un tie neizbēgami sāksies -, mūsu galvenajos eksporta tirgos pasūtījumi diemžēl kritīsies, jo kritīsies pirktspēja. Tas nevar neskart Latviju, tas noteikti skars Latviju," skaidroja Karnīte.
Ekonomiste pozitīvi novērtēja Latvijas tautsaimniecības otrā ceturkšņa rezultātus un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. "Tas ir skaitļos. Skaitļi ir labi, un ļoti labi, ka tādi skaitļi mums ir. Tas, protams, uzmundrina. Šie skaitļi ir auguši uz eksporta pasūtījuma rēķina. Tas, kas būs nākotnē, ir atkarīgs no tā, vai būs šie pasūtījumi. Ja šos rādītājus paanalizē dziļāk, tie tomēr neliecina par lielu ekonomikas spēku. Šie rādītāji ir labi, ja salīdzina ar briesmīgo lejupslīdi. Bet īstā tautsaimniecības bāze vēl ir jābūvē. Es neesmu vienīgā, kas to atzīst. To atzīst arī bankas. Ne velti nav kreditēšanas projektu, jo nav jau pašu projektu – ir sīki uzņēmumi, kas dzīvo uz nedrošu ārējo pasūtījumu bāzes," norādīja Karnīte.
Tāpat ekonomiste atzina, ka Latvijas ekonomiskā un sociālā situācija ir daudz sliktāka nekā Grieķijā. "Ja Grieķijā runā par Māršala plānu, kas nepieciešams ekonomikas zaudējumu kompensācijai no taupības režīma, tad Latvijā tas būtu jādara divkārt vairāk. Turklāt Latvijā nekādi nopietni ekonomikas stimulācijas pasākumi vispār nav veikti.
Jau iepriekš ziņots, ka Latvijas IKP šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 5,3%, salīdzinot ar 2010.gada attiecīgo laika periodu. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem IKP 2011. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011. gada pirmo ceturksni, palielinājies par 2,2%.
