Aptuveni 75% no Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna finansējuma aizies privātajā sektorā, šorīt intervijā LTV “Rīta panorāmā” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
“Nauda dalībvalstīm tiek sadalīta proporcionāli ekonomikas kritumam, mūsu aprēķins ir nedaudz samazinājies, jo ekonomika nav tik ļoti kritusi. Summa varētu mainīties. Ja ekonomikai būs grūtāk, palīdzības naudas būs vairāk,” runājot par Atveseļošanas un noturības mehānismu, sacīja Kariņš.
“Tas, ko varbūt sākumā pārprot, ir, ka, ja piemēram, nauda tiek sadalīta caur Ekonomikas ministriju, tā jau nav nauda Ekonomikas ministrijas ierēdņiem, tā ir nauda, ko Ekonomikas ministrijas uzraudzībā finansē projektus, kas ir pamatā visi privātie projekti,” skaidroja Kariņš.
Premjers pauda pārliecību, ka “lauvas tiesa” – virs 70-75% – no šīs naudas “nonāks privātās kabatās”. “Jo ne jau valsts ir uzņēmējs, valsts apstiprina projektus, ko tad izpilda privātie uzņēmēji”.
“Mēs jau divreiz esam piešķīruši SPKC papildu finansējumu. Ja veselības ministrs nāks ar piedāvājumu, kādā veidā tur vajadzētu pacelt algas, es nešaubos ne mirkli, ka valdība tam piekritīs. Ir bijuši lūgumi celt mediķu atalgojumu, konkrēti SPKC tas vēl nav bijis,” sacīja Kariņš.
Komentējot valdības partneru neapmierinātību par iesaisti krīzes risināšanā, Kariņš pauda, ka “sociālie partneri aizstāv ekonomikas intereses mūsu valstī, tie ir labi organizēti un attaisnoti lobiji, kuriem patīk, ka viss notiek tā, kā viņi iesaka. Varbūt tas ir tas, kas notiek.”
Savukārt runājot par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu klātienes mācības atsākt tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, Kariņš pauda, ka tā irloģiska un pareiza pieeja.
“Tagad tiek strādāts pie testēšanas algoritma, kas tiešām varētu apstiprināt, ka pašvaldībās ir zema saslimstība. Lielākā traģēdija būtu, ja ir liela saslimstība, mēs to nezinām un atveram skolas,” sacīja Kariņš.
Kā zināms, otrdien, 9. februārī, Finanšu ministrija (FM) iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā (EK) Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu. Tāpat ikviens interesents aicināts sniegt savu viedokli un komentārus uzsāktajā sabiedriskajā apspriešanā par ANM plāna projektu.
Foto: Valsts kanceleja
