Naudas «atmazgāšana» ir globāla problēma, un tās apjomi sastāda līdz pieciem procentiem no pasaules kopējā iekšzemes kopprodukta. Lai to risinātu, nepieciešama starpvalstu sadarbība un uzlabojumi valstu uzņēmumu reģistros, atklājot patiesos labuma guvējus, kā informē Kariņa padomniece preses jautājumos Ieva Zīberga, šādi secinājumi trešdien izskanēja EP Ekonomikas un monetāro lietu komitejas deputātu debatēs par direktīvu, kas šobrīd tiek izstrādāta, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai.

Kariņš, kurš ir nominēts par šīs direktīvas izstrādātāju, uzsvēris: «Eiropā ir nepieciešamas jaunas darba vietas un investīcijas. Negodīga konkurence un izvairīšanās no nodokļu nemaksāšanas to neveicina. Lai uzlabotu investīciju klimatu Eiropā, nepieciešams uzlabot uzņēmumu reģistru dalībvalstīs, nosakot, ka ir jāatklāj patiesie labuma guvēji. Tas ļautu uzzināt, kam un kur ir jāmaksā nodokļi, veicinātu godīgu konkurenci un līdz ar to arī uzlabotu investīciju klimatu.»

Kariņš norāda, ka būtiski, lai direktīva neuzliktu nesamērīgu slogu uzņēmumiem, kā arī netraucētu Eiropas vienotā tirgus darbību. «Direktīvai jāpadara vienotā tirgus darbība daudz drošāka un jānovērš apdraudējums finanšu sistēmas stabilitātei,» uzsvēris deputāts.

Direktīva noteiks pasākumus, kādus ES valstīm jāveic, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Dalībvalstīm būs jāizvērtē attiecīgajās nozarēs pastāvošie riski un jāpievēršas to risināšanai. Tāpat dalībvalstīm būs jāizvērtē attiecīgo nozaru uzņēmumu darbības un jāliek tiem veikt korekcijas, ja attiecīgais uzņēmums nav pietiekami drošs un ir risks, ka caur to var notikt nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācija.