Šā gada valsts budžeta projektā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vairāk līdzekļu būtu atvēlējis zinātnei un pētniecībai. Tā premjers izteicās šorīt intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes”.

“Es labprāt būtu veltījis vairāk naudas zinātnei un pētniecībai,” uzsvēra Kariņš.

Viņš norādīja, ka, lai arī zinātnei finansējums tiks palielināts, viņaprāt, zinātnei, pētniecībai būtu jāpiešķir lielāks līdzekļu apjoms, jo tās ir tās lietas, kuras nākotnē sniegs izaugsmi.

Kā zināms, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 14.februārī, atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā 2023. gada valsts budžeta un budžeta ietvara 2023., 2024. un 2025. gadam likuma projektu, kā arī 13 likumprojektus, kas saistīti ar budžetu.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2023. gadā prognozēti 12,7 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 14,7 miljardu apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turpmākajos gados prognozēta budžeta deficīta samazināšanās līdz 2,3 procentiem no IKP 2024.gadā un diviem procentiem no IKP 2025. gadā.

Salīdzinājumā ar 2022. gadu šogad ieņēmumi paredzēti par diviem miljardiem eiro lielāki. Savukārt izdevumi – par 2,2 miljardiem eiro lielāki, un tas saistīts ar ģeopolitisko situāciju, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus energoresursu cenu pieauguma apstākļos un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju, teikts budžeta projekta anotācijā.

2023. gada valsts budžeta projektā noteikti pieci prioritārie virzieni – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Šīm prioritātēm paredzēts papildu finansējums 710 miljonu eiro apmērā.

Foto: Valsts kanceleja