Nacionālā veselības dienesta rīkotajā diskusijā informācijas tehnoloģiju eksperti, kuri piesaistīti e-veselības labošanai, atzina, ka, pēc viņu rīcībā esošās informācijas, e-veselības veiktspējas testi pirms sistēmas palaišanas nebija sekmīgi. Taču tas bijis politisks lēmums, ka šai sistēmai jāuzsāk darbs.
Tas pietiekami labi izskaidro situāciju, kādā pašlaik ir nonākusi e-veselība un tās lietotāji. Līdz šim informācija par e-veselības problēmām un nedienām īpaši netika publiskota, tāpat neviena atbildīgā iestāde neatzina, ka traucējumi sistēmā, ko novēroja ģimenes ārsti, farmaceiti, arī pacienti, varētu būt saistīti ar pašiem e-veselības pamatiem. Tā vietā tika vainota sistēmas noslodze, jo, lūk, e-veselību līdz ar tās kļūšanu par obligātu lieto daudz vairāk personu, kā arī lietotāji neprot lietot e-veselības vidi un vispār apieties ar datoriem, raksta NRA.lv.
Pie e-veselības sistēmas uzlabošanas strādā abu uzņēmumu Santa Monica Networks un Analytica, kā arī paša Nacionālā veselības dienesta eksperti.
Maija sākumā Nacionālais veselības dienests piesaistīja ārējos ekspertus, jo aprīlī e-veselībā bija parādījušies kārtējie traucējumi, taču, kā noprotams, tādi, kurus atrisināt pašu dienesta speciālisti nespēja. Eksperti no diviem uzņēmumiem SIA Santa Monica Networks un SIA Analytica izvērtēja sistēmas darbību un noteica nepieciešamos pasākumus, kuri jāveic, lai sistēmu sakārtotu. Uzņēmuma Analytica pārstāvis Uldis Miķelsons atzina, ka liela datu pieplūduma dēļ aprīlī e-veselība kļuva nestabila un parādījās darbības pārtraukumi, bijis skaidrs, ka «tuvojas lielas problēmas». Faktiski Nacionālajam veselības dienestam nekas cits neatlika kā piesaistīt ekspertus no ārpuses.
Analizējot e-veselības darbu, eksperti konstatēja virkni problēmu, par ko viņi stāstīja diskusijā, tomēr šo problēmu būtība vairāk varētu būt saprotama informācijas tehnoloģiju speciālistiem. Galvenās problēmas bija saistītas ar sistēmas stabilitāti un veiktspēju, proti, vai sistēma strādā stabili, bez pārtraukumiem un spēj apstrādāt lielus datu apjomus. Diemžēl izrādījās, ka sistēma to nedara pienācīgi. Šīs problēmas ietekmēja arī citi faktori – speciālistu un tehnisko resursu trūkums, sistēmas sarežģītība, novecojušas tehnoloģijas. Piemēram, kāda no sistēmas daļām veidota 2011. gadā, un attiecīgi iegādāta aparatūra, programmatūra, taču tagad tā ir jau novecojusi, turklāt to nevar savienot ar citām. Būtiska problēma e-veselības ieviešanā ir atbilstošas kvalifikācijas speciālistu trūkums un vispār – cilvēkresursu trūkums šīs sistēmas ieviešanā. Projekta gaitā bijusi ļoti liela kadru mainība, darbinieki aizejot, «zināšanas paņem līdzi», tās netiek nodotas nākamajiem. Tāpat e-veselības projekta ieviešanai dienestā nav bijis atsevišķas nodaļas, bet IT speciālisti risinājuši visus jautājumus, kas vien dienestā bijuši aktuāli.
Kā zināms, pirms e-veselības sistēmas palaišanas tika veikti testi un auditi, lai noskaidrotu, kā sistēma darbojas, un diskusijā tagad e-veselību labojošie eksperti atzina, ka toreiz veiktspējas testi nebija sekmīgi, tiesa, tos veica citi speciālisti, tāpēc savos izteikumos pašreizēji eksperti ir piesardzīgi. Kā varēja būt tā, ka pēc neveiksmīgiem testiem tomēr sekoja atzinums, ka e-veselību var «iedarbināt» un padarīt to par obligātu, uzticot tai visu Latvijas iedzīvotāju sensitīvos datus. Tas esot bijis politisks lēmums un ne šī ministra laikā.
Kas ar e-veselību notiek tagad? Pie e-veselības sistēmas uzlabošanas strādā abu uzņēmumu Santa Monica Networks un Analytica, kā arī paša Nacionālā veselības dienesta eksperti. Viņi uzsver, ka pašlaik kļūdu e-veselības sistēmā paliek arvien mazāk un pēdējo nedēļu laikā sistēmas darbība ir uzlabota. Eksperti gan atzina, ka e-veselības sistēmas darbības uzlabojumi jāveic pakāpeniski un pārdomāti, lai neriskētu ar jau līdz šim sistēmā uzkrāto datu zudumu. Tas ir īpaši būtiski ārstniecības personām, lai viņu pacientu medicīniskā informācija uzkrātos vienuviet un būtu pastāvīgi pieejama. Kopumā eksperti secināja, ka e-veselība nav atbilstoša mūsdienu prasībām, taču to ir iespējams pilnveidot. Tagad galvenais darbs ir nodrošināt sistēmas stabilitāti. Eksperti ieviesuši arī monitoringa sistēmu, kas ļauj veikt labāku uzraudzību un precīzāk identificēt sistēmas darbību traucējošos iemeslus. Piemēram, visbiežāk izmantotajā pakalpojumā e-recepte pašlaik ir būtiski samazināts pieprasījumu apstrādes laiks.
Inga Paparde
Foto: Shutterstock
