Pasaules garīgās veselības diena (World Mental Health Day) tiek atzīmēta 10. oktobrī, kurai veltīti pasākumi jau vairākus gadus tiek īstenoti arī Latvijā. Šogad Pasaules garīgās veselības dienas sauklis ir “Garīgās veselības aprūpe visiem: padarīsim to par realitāti!”.
Pasaules garīgās veselības dienas vispārējais mērķis ir palielināt izpratni par garīgās veselības jautājumiem visā pasaulē un mobilizēt centienus garīgās veselības atbalstam gan ikdienā, gan darba vidē.
Laikā, kad piedzīvojam dažādus globālus ģeopolitiskos un ekonomiskos satricinājumus un to sekas (Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācija u.c.), ir būtiski neatstāt novārtā garīgās veselības jautājumus.
Pētījumu kompānija Kantar šajā kontekstā veica aptauju, kurā noskaidroja, kā strādājošie Latvijā vērtē savu kopējo emocionālo labsajūtu, kā arī novērtēja strādājošo viedokli par darba devēju rūpēm par darbinieku garīgo veselību.
Pētījuma rezultāti atklāj, ka aptuveni 2/3 jeb 65% darbinieku savu emocionālo labsajūtu vērtē kopumā pozitīvi (tostarp 50% vērtē drīzāk pozitīvi un 15% – pozitīvi), kamēr nedaudz vairāk nekā 1/4 jeb 28% darbinieku – kopumā negatīvi (tostarp 23% vērtē drīzāk negatīvi un 5% – negatīvi).
Savu emocionālo labsajūtu salīdzinoši pozitīvāk vērtē darbinieki, kuri organizācijā nostrādājuši salīdzinoši neilgu laiku (1-2 gadus), darbinieki ar augstiem ģimenes vidējiem un arī personīgajiem (1001 EUR un vairāk) ienākumiem, tie nodarbinātie, kuri ar savu pašreizējo darbu un ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru ir apmierināti, kuri savu pašreizējo darba slodzi vērtē kā atbilstošu, kā arī tie strādājošie, kuru organizācijās seko līdzi un rūpējas par darbinieku garīgo veselību darba vidē.
Savukārt caurmērā negatīvāk savu emocionālo labsajūtu vērtē darbinieki ar zemiem (līdz 300 EUR) ģimenes vidējiem ienākumiem, transporta jomā nodarbinātie, tie, kuri ar savu pašreizējo darbu ir neapmierināti un nav apmierināti arī ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru, kuri savu pašreizējo darba slodzi vērtē kā pārāk augstu, kā arī tie strādājošie, kuru organizācijās neseko līdzi un nerūpējas par darbinieku garīgo veselību darba vidē.
Dati liecina, ka nedaudz vairāk nekā 1/3 jeb 35% darbinieku ir atzinuši, ka organizācijas kopumā seko līdzi un rūpējas par darbinieku garīgo veselību darba vidē, un arī, ka organizācijās darbinieki tiek informēti un izglītoti par garīgās veselības un stresa pārvaldības jautājumiem. Savukārt 31% darbinieku ir norādījuši, ka organizācijas piedāvā dažādus atbalsta veidus darbinieku garīgās veselības uzturēšanai un uzlabošanai (piem., apmaksātas speciālistu konsultācijas, lekcijas), kamēr 1/5 jeb 19% strādājošo ir uzsvēruši, ka organizācijās ir izstrādāta un darbojas specializēta garīgās veselības uzturēšanas un uzlabošanas programma.
To, ka organizācijas kopumā seko līdzi un rūpējas par darbinieku garīgo veselību darba vidē, ka darbinieki tiek informēti un izglītoti par garīgās veselības un stresa pārvaldības jautājumiem, un, ka organizācijas piedāvā dažādus atbalsta veidus darbinieku garīgās veselības uzturēšanai un uzlabošanai, salīdzinoši biežāk norāda darbinieki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, strādājošie ar augstiem (1001 EUR un vairāk) personīgajiem ienākumiem, finanšu un apdrošināšanas nozarē nodarbinātie, lielo uzņēmumu darbinieki (250 un vairāk darbinieku), darbinieki, kuru organizācijās ir personāla vadītājs vai speciālists, darbinieki, kuri ar savu pašreizējo darbu ir apmierināti, kā arī “hibrīddarba” režīmā strādājošie.
Šiem trijiem apgalvojumiem par organizāciju rūpēm par darbinieku garīgo veselību vidēji biežāk nepiekrīt strādnieki, darbinieki ar vidēji zemiem (501 – 700 EUR) personīgajiem ienākumiem, būvniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomās nodarbinātie, mazajos uzņēmumos (10 – 49 darbinieki) strādājošie, darbinieki, kuru organizācijās nav personāla vadītājs vai speciālists, kā arī darbinieki, kuri ar savu pašreizējo darbu un ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru nav apmierināti.
Interesanti atzīmēt, to, ka organizācijās ir izstrādāta un darbojas specializēta garīgās veselības uzturēšanas un uzlabošanas programma, caurmērā biežāk norāda finanšu un apdrošināšanas jomā nodarbinātie, lielo uzņēmumu darbinieki (250 un vairāk darbinieku), tie, kuri strādā tikai mājās vai arī “hibrīddarba” režīmā.
Personāla pētījumu eksperte, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro: “Emocionālajai labsajūtai ir būtiska ietekme uz cilvēka garīgo veselību. Turklāt emocionālā labsajūta ietekmē ne vien cilvēka veselību un attiecības ar līdzcilvēkiem, bet arī darba produktivitāti. Bez paša cilvēka ieguldījuma ļoti nozīmīga loma tās veicināšanā ir arī apkārtējai videi, tai skaitā darba devējam un kolēģiem. Lai arī puse (49%) darba ņēmēju piekrīt kādam (vismaz vienam) no apgalvojumiem par darba devēju rūpēm garīgās veselības kontekstā, kas vērtējams pozitīvi, tomēr pārdomas raisa fakts, ka gandrīz puse (45%) nepiekrīt nevienam apgalvojumam par to, ka organizācijas, kurās viņi strādā, vismaz kaut kādā mērā sekotu līdzi un rūpētos par darbinieku garīgo veselību darba vidē, šeit pat īsti nerunājot par kādiem specializētiem atbalsta veidiem vai programmām.”
