KPV LV līdera Artusa Kaimiņa uzņēmums Suņu būda nav samaksājis portāla ritakafija.lv redaktorei ne 2000 eiro, ne 500 eiro algā, liecina pārbaudes dokumenti, vēsta NRA.lv.
Pagājušā gada 10. martā, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, Artuss Kaimiņš kā partijas KPV LV «seja» pieaicināja vienu no partijas biedrēm, lai viņa vadītu A. Kaimiņam vienpersoniski piederošās SIA Suņu būda reģistrēto portālu ritakafija.lv. Partijas biedre S. tika uzrunāta, jo KPV LV rindās bijis zināms – viņa ir profesionāla redaktore ar pieredzi mediju darbā, un viņa atsaukusies, jo arī tobrīd meklējusi pastāvīgu darbu. (Neatkarīgajai ir zināms viņas pilnais vārds, taču cietušo personu tiesību aizsardzības nolūkā tas pagaidām paliek zināms tikai tiesībsargājošajām iestādēm.)
Kā lasāms lietas dokumentos, sākotnēji A. Kaimiņš aicinājis S., lai viņa strādātu par portāla korektori un uzlabotu ievietojamo tekstu līmeni. Tomēr drīz vien darbs pāraudzis pilnvērtīgā redaktores darbā, jo darbiniece, prazdama uzturēt profesionālo līmeni, zinājusi – portālā jāliek iekšā ne tikai politiskā propaganda, bet arī īstas ziņas un jaunumi, kas spētu piesaistīt plašāku publiku, nekā vienīgi pašas KPV LV biedru ģenerētais saturs.
Suņu būdai ir tiesības atzīt savu nepareizo rīcību un veikt maksājumus labprātīgi
Nostrādājot pusotru mēnesi, redaktore sākusi prasīt, kur tad ir solītā alga – puses sākotnēji vienojušās, ka redaktore par sākumā apspriesto darba apjomu saņems 500 eiro mēnesī (neto), kas būtu korektores darbam atbilstoša alga. Sākušās visādas atrunas, un S. nav beigās saņēmusi ne sākotnēji solītos piecus simtus, ne ko vairāk, kas nosegtu papildu pienākumu pildīšanu kā redaktorei.
Redaktore savos paskaidrojumos Valsts darba inspekcijai (VDI) norāda: viņa savus darba pienākumus pildījusi apzinīgi, nav skatījusies uz nenormēto darbalaiku, kurš reizēm varējis ievilkties pat līdz vieniem naktī. Pusotra mēneša laikā viņa tā sagatavojusi vai apstrādājusi ievietošanai ap 280 rakstu. «Es to turpināju darīt, jo ticēju Artusa Kaimiņa godaprātam, nevarēju iedomāties, ka viņš par darbu varētu nesamaksāt,» iesniegumā VDI raksta cietusī.
Turpretī A. Kaimiņa firmas pilnvarotais pārstāvis Krists Bergans-Berģis mēģinājis noliegt, ka S. veikusi jebkādu darbu Suņu būdas labā, un mēģinājis bīdīt negodīgiem darba devējiem parasto atrunu – ka darbiniece it kā neesot izturējusi pārbaudi utt. Tomēr viņš nav varējis uzrādīt materiālus, ka būtu noticis konkurss uz vakanci, ka S. būtu bijis uzlikts kaut kāds pārbaudes laiks u. tml. Patiesībā noticis nevis konkurss, bet gan viņa un SIA īpašnieks A. Kaimiņš tiešā veidā vienojušies par veicamo darbu, ko pierāda arī deputāta nosūtītais e-pasts: viņš pirmais uzrunāja S. darbam portālā ritakafija.lv, un nevis otrādi.
Jāpiebilst, ka VDI veiktās pārbaudes laikā A. Kaimiņš mēģinājis rakstveidā visu noliegt. Tomēr VDI konstatējusi, ka darbs tiešām veikts (kā to pierāda izdrukas no ritakafija.lv), bet Suņu būda nav samaksājusi arīdzan nodokļus valstij par redaktores nodarbināšanu – ne kā par darba līgumu, ne kā par uzņēmuma līgumu.
Visbeidzot S. sākusi prasīt kopsummā 2000 eiro par paveikto darbu, jo faktiskā un paveiktā darba apjoms daudzkārt pārsniedzis sākotnēji apspriesto, kā arī acīmredzot apzinoties, ka no summas visi nodokļi viņai beigās būs jānomaksā pašai. Taču arī tad viņa saņēmusi nulli.
Redzot, ka viņa var strādāt, cik tik spēj, bet samaksa par darbu neseko nekādā formā, S. pārstājusi pildīt portālu ar ziņām un rakstiem, tomēr cerējusi uz mierīgu atrisinājumu darba samaksas saņemšanai – ja tas būtu noticis, viņa bijusi gatava atsākt darbu. Tomēr, redzot, ka nekas nemainās, viņa jūnijā rakstījusi iesniegumu VDI.
«Šajā lietas stadijā mani vairs nepārsteidz nekas, lai arī tīri cilvēcīgi ir grūti noticēt, ka tā var izrīkoties cilvēks, kurš sevi pozicionē kā cīnītāju par taisnību. Es Artusam ļoti ilgi uzticējos, tāpēc vilšanās ir bijusi jo īpaši rūgta, kā rezultātā maijā arī izstājos no partijas. No vienas puses, varētu mest mieru un norakstīt šo neizmaksāto algu uz dzīves skolas izdevumiem, taču – no otras puses – kā tad ir ar «Viens likums – viena taisnība visiem»? Vai ir godīgi nesamaksāt par darbu, vēl vairāk – apgalvot, ka darbu neesmu nemaz veikusi vai neesmu izturējusi atlasi, kuras vispār nav bijis, mēģināt lietu pagriezt sazvērestības ēnā, piedēvējot man kādus neesošus «citus nolūkus»? Viss, ko es vēlos, ir mana darba novērtējums. Ir aizskarta mana profesionalitāte,» – situāciju komentē bijusī redaktore.
«Par jebkuru darbu ir jāmaksā nolīgtais – neatkarīgi no tā, vai vienošanās bijusi mutiska, rakstiska, par darba līgumu, uzņēmuma līgumu vai vēl ko citu. Artusam Kaimiņam un viņa sīkfirmas pārstāvjiem tā ir izrādījusies problēma,» saka cietušās pārstāvis – jurists Rodijs Rododendrs. «Tomēr es nebrīnos, ka viņiem nav izdevies apvārdot VDI inspektorus – šī ir institūcija, kurā strādājošie ir īsti darba tiesību eksperti!»
VDI inspektors Mārtiņš Šaškevičs, izskatījis lietu, pieprasījis paskaidrojumus no A. Kaimiņa, no Suņu būdas un izdarījis slēdzienu: tik tiešām, notikusi nereģistrēta nodarbināšana no aizvadītā gada 15. marta līdz 20. aprīlim. Par to Suņu būda tikusi pie 350 eiro soda, un šo sodu pēc pārsūdzības izskatīšanas pagājušonedēļ atstājusi spēkā arīdzan VDI direktora vietniece. Tagad cietušajai ir tiesības vērsties tiesā ar civilprasību, lai piedzītu darba algu, kaitējuma atlīdzību un nodokļu nomaksu valstij par labu. Savukārt Suņu būdai ir tiesības atzīt savu nepareizo rīcību un veikt maksājumus labprātīgi.
Savukārt decembrī pretēju tiesas spriedumu sagaidīja Atis Zakatistovs, Saeimas deputāts un agrākais A. Kaimiņa palīgs, – viņa gadījumā tiesa nosprieda, ka A. Zakatistovs ir saņēmis no kādas privātfirmas liekus 700 eiro par neko (t.i., 700 eiro bijuši izmaksāti kā darba alga, kaut gan A. Zakatistovs it neko par to nav izdarījis).
Mediji jau daudzkārt vēstījuši, ka Suņu būdai bijis 5000 eiro ikmēneša maksājuma līgums ar a/s Ventbunkers, kura padomes priekšsēdētājs Rudolfs Meroni ar katru gadu arvien intensīvāk iejaucas Latvijas iekšpolitikā. Šos maksājumus patlaban pēta KNAB.
Imants Liepiņš
Foto: Saeimas kanceleja
