Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 16.oktobrī, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Administratīvās atbildības likuma projektu, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvo pārkāpumu izskatīšanā.
Šobrīd spēkā esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir padomju laika mantojums un grozīts vairāk nekā 150 reizes. Liela daļa no šobrīd administratīvo pārkāpumu sistēmā identificētajām problēmām ir saistāmas ar neskaidru un neefektīvu normatīvo regulējumu, teikts likumprojekta anotācijā.
“Juridiskā komisija, Krimināltiesību politikas apakškomisija un Tieslietu ministrija ir noslēgusi apjomīgu darbu pie jauna un mūsdienīga administratīvās atbildības normatīvā regulējuma. Līdz ar to 2020. gadā spēku zaudēs padomju laikos pieņemtais Administratīvo pārkāpumu kodekss. Administratīvo pārkāpumu lietas varēs izskatīt efektīvāk un īsākā laika periodā,” pēc sēdes sacīja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Jaunā likuma projekta mērķis ir aizsargāt pastāvošo tiesisko iekārtu, tai skaitā sabiedrības intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī nodrošināt ātru un efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu, teikts likuma projektā.
Administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā paredzēts noteikt attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Nozares regulējošajos likumos varēs noteikt arī iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus administratīvi sodītajām personām, kuras izvairās no soda. Jau šobrīd ir veikta virkne grozījumu nozaru likumos, lai iestrādātu tajos normas, kas iepriekš iekļautas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Jaunais administratīvās atbildības regulējums paredzēs būtiskas izmaiņas administratīvo sodu sistēmā. Plānots, ka turpmāk naudas sods un aizrādījums būs vienīgie pamatsodi, kā papildsodu varēs piemērot tiesību atņemšanu un tiesību izmantošanas aizliegumu. Tādējādi paredzēts atteikties no tāda soda veida kā administratīvais arests, ņemot vērā šādas sankcijas krimināltiesisko raksturu un no pašreizējām sistēmas pretrunām izrietošās tiesvedības Satversmes tiesā.
Likuma projekts paredz arī uzlabot naudas sodu piespiedu izpildes procesu, jo patlaban liela daļa lēmumu par administratīvo sodu uzlikšanu netiek izpildīti un nesamaksāto sodu apmērs sasniedz vairākus desmitus miljonu eiro, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.
Kā viens no risinājumiem sodu efektīvākai iekasēšanai būs liegums sodu nemaksātājiem saņemt konkrētus pakalpojumus. Piemēram, jau šobrīd personas, kas nav samaksājušas sodu par pārkāpumiem ceļu satiksmē, nevar veikt transportlīdzekļa tehnisko apskati.
Juridiskā komisija lūgs Saeimu likumprojektu iekļaut nākamās kārtējās sēdes darba kartībā, informē G. Bērziņš.
Juridiskā komisija, atbalstot šo likumprojektu, konceptuāli vienojās, ka ir nepieciešams paredzēt kriminālatbildību šoferiem, kuri vada automašīnu, esot vairāk nekā 1,5 promiļu alkohola reibumā. Šobrīd transportlīdzekļa vadītājam par šādu pārkāpumu piemēro administratīvo arestu, uzliek naudas sodu, kā arī atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Komisija aicināja Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju līdz nākamā gada 1.maijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā projektu Krimināllikuma grozījumiem.
Foto: F64
