Uzņēmēju noskaņojums 2024. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pasliktinājās gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan apstrādes rūpniecībā, bet būvniecībā saglabājās pesimistisks bez būtiskām izmaiņām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums jau otro mēnesi pēc kārtas negatīvs
Jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem1 bija – 1,0, un, salīdzinot ar jūniju, tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums ir pasliktinājies visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs, izņemot automobiļu pārdošanu, kur konfidences rādītājs mēneša laikā uzlabojies par 7,3 procentpunktiem, lai arī saglabājas negatīvs (- 0,5). Pārtikas preču, nepārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, neraugoties uz rādītāju samazināšanos, noskaņojums joprojām ir pozitīvs (attiecīgi 14,8, 3,8 un 13,5). Automobiļu rezerves daļu un piederumu tirdzniecībā, apkopē un remontā jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums strauji pasliktinājies, samazinoties līdz zemākajai vērtībai kopš 2022. gada novembra (- 7,8).
Pakalpojumu sektorā noskaņojums pasliktinās, bet saglabājas pozitīvs
Pakalpojumu sektorā jūlijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 0,6, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar jūniju, ir samazinājies par 2,4 procentpunktiem. Optimistiskākie jūlijā tāpat kā iepriekšējā mēnesī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija uzņēmēji iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā (30,6), izmitināšanā (38,6), kā arī ēku uzturēšanā un ainavu arhitektūrā (23). Pesimistiskākais noskaņojums bija pasta un kurjeru pakalpojumu (- 16,7), kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs (- 7,2), kurās, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rādītāji strauji samazinājušies (attiecīgi par 39,7 un 22 procentpunktiem).
Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums pesimistisks, bez būtiskām izmaiņām
Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs jūlijā bija – 16,7, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies (uzlabojums tikai par 0,1 procentpunktu) un joprojām ir ļoti zems.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem konfidences rādītājs jūlijā, salīdzinot ar jūniju, palielinājies specializētajos būvdarbos un inženierbūvniecībā attiecīgi par 4,8 un 0,6 procentpunktiem, bet ēku būvniecībā samazinājies par 7,2 procentpunktiem.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojums turpina pasliktināties
Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs jūlijā bija – 9,0. Salīdzinot ar jūniju, tas samazinājies par 1,7 procentpunktiem.
No 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm jūlijā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem tikai divās konfidences rādītāji bija pozitīvi: iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (2,9) un metālu ražošanā (2,1). Uzņēmēju noskaņojums pieauga šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā, (par 0,6 procentpunktiem), elektrisko iekārtu (par 6,2 procentpunktiem) un mēbeļu (par 8,0 procentpunktiem) ražošanā. Savukārt noskaņojums pasliktinājās koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 3,9 procentpunktiem), pārtikas produktu (par 6,6 procentpunktiem) un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu (par 4,1 procentpunktu) ražošanā.
Nepietiekams pieprasījums visvairāk ierobežo uzņēmējus rūpniecībā
Vislielākais uzņēmumu īpatsvars, kuri jūlijā neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bija pakalpojumu sektorā (44,1 %), bet vismazākais – apstrādes rūpniecībā (26,5 %). Gan apstrādes rūpniecībā, gan būvniecībā un pakalpojumu sektorā dominējošais ierobežojošai faktors jūlijā bija nepietiekams pieprasījums (attiecīgi 49,9 %, 37,3 % un 36,0 %), kura nozīmīgums, salīdzinot ar aprīli, pieaudzis visās šajās jomās. Mazumtirdzniecībā nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru norādīja 30,4 % uzņēmēju. Tirgotājiem nozīmīgāka ir konkurence savā tirdzniecības sektorā, ko jūlijā kā ierobežojošu atzīmējuši 50,8 % mazumtirgotāju.
2024. gada jūlijā ekonomikas sentimenta rādītājs2 Latvijā bija 95,9 (iepriekšējā mēnesī 97,1), savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs samazinājies līdz 97,3 un pēdējos četrus mēnešus ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.
Ekonomiskā nenoteiktība jūlijā samazinājusies
Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, jūlijā bija 15,1 (iepriekšējā mēnesī 18,7). Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, nenoteiktība samazinājās rūpniecībā un pakalpojumu sektorā (attiecīgi par 0,2 un 3,7 procentpunktiem), bet pieauga mazumtirdzniecībā un būvniecībā (attiecīgi par 0,8 un 1,2 procentpunktiem). Kopējā nenoteiktības rādītāja samazinājumu ietekmējis arī patērētāju3 vērtējums, kurš pēc strauja pieauguma jūnijā atkal samazinājies līdz 4,3.
Darbaspēka uzkrāšanas rādītājs raksturo uzņēmēju īpatsvaru, kuri, tuvākajā laikā paredzot uzņēmuma aktivitātes vai preču, vai pakalpojumu pieprasījuma samazināšanos, tomēr neplāno samazināt nodarbināto skaitu. Jūlijā šī rādītāja vērtība bija 7,9, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā jūnijā.
