Latvijas valdība jau samierinājusies ar pašsaprotamo, ka maksāt soda naudu par pasažieru vilcienu nebūvēšanu būs lētāk nekā maksāt par vilcienu būvēšanu.
Tūlīt apritēs divi mēneši, kopš Spānijas uzņēmums Construcciones y Auxiliares de Ferrocarriles S.A. (CAF) nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un vairākiem viņa ministriem ar aicinājumu Latvijai norēķināties par zaudējumiem, kādus viņa valdību laikā spāņiem nodarījis Latvijas valstij piederošais uzņēmums Pasažieru vilciens (PV): 2009. gadā izsludināja konkursu par vilcienu būvi, vairākas reizes konkursa gaitā grozīja tā noteikumus, parakstīja ar CAF līgumu, pieprasīja grozīt arī šo līgumu un vienpusējā kārtā to atcēla. Puses it kā spēja vienoties, ka galīgo vienošanos noslēgšot ar Stokholmas Starptautiskās šķīrējtiesas piedāvātu starpnieku, nevis uzreiz tiesnešu palīdzību, taču Latvijas puses pārstāvi pēc vairākus mēnešus ilgām sarunām no Stokholmas gluži vienkārši pazuduši šā gada martā. Arī spāņi nerādījās Latvijas publiskajā telpā vairākus mēnešus, ko varēja pieņemt par zīmi, ka Latvija tikusi no viņiem vaļā. Šāda šķietamība tika panākta, apsolot viņiem vilcienu pasūtījumu, uz kura apmaksas rēķina varētu dzēst iepriekšējos zaudējumus. 16. aprīlī aģentūra LETA ar norādi uz satiksmes ministru Anriju Matīsu deva ziņu «jaunus vilcienus sola jau nākamgad». Tagad skaidrs, ka solījums tika izmantots tādēļ, lai pirms 1. jūnijā noliktās pašvaldību pārvēlēšanas spāņi nekompromitētu valdošās koalīcijas partijas ne ar rēķiniem Latvijas valstij, ne ar pierādījumiem par kukuļņemšanu, ar ko šo partiju vadoņi nodarbojušies vilcienu pasūtījuma konkursa gaitā. Šo solījumu Latvija nevar un arī negrib pildīt. Vienīgā Latvijas atbilde uz spāņu 3. jūlija prasību pildīt solījumus ir LETA ziņa
15. augustā, kurā A. Matīss turpina runāt to pašu, ko 16. aprīlī. Visu šo solījumu apkopojums atreferēts 27. augusta Neatkarīgajā, sākot ar vārdiem: «PV nākas rīkoties kā parasti – ar publiskām aktivitātēm aizvietot vilcienu pasūtīšanu.» Proti, pasūtījuma konkursa izsludināšana uzreiz atklātu divas lietas. Pirmkārt, ka valsts dotētajam PV nav un nebūs naudas ne jaunu vilcienu pirkšanai, ne nomāšanai. Otrkārt, ar vienu un to pašu pasūtījumu nav iespējams apmierināt CAF un Šveices Stadler, kam varētu būt ne plānāka pretenziju un kompromitējošu materiālu paciņa kā CAF. Latvijas valdībai, t.i.,
V. Dombrovskim, neatliek nekas cits, kā vilkt laiku un cerēt vai nu uz CAF un Stadler vienošanos, vai uz iespēju kopā ar A. Matīsu aizmukt no atbildības tāpat, kā to martā izdarīja A. Matīsa priekštecis Aivis Ronis.
Aivis RonisAnrijs MatīssCAFPasažieru vilciensSatiksmes ministrijatiesāšanāsvilcienivilcienu iepirkums