Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums par jauniešu finanšu paradumiem un izpratni uzrāda problēmas zināšanu izmantošanā praksē. Lai arī finanšu teorijas jomā jaunieši ir viszinošākie no visām Latvijas iedzīvotāju vecuma grupām, biežākais klupšanas akmens, ko atzīst 66% jauniešu, ir spontāni pirkumi, kam tūdaļ seko vēlme dzīvot šodienai, nedomājot par rītdienu.
Jauniešu finanšu veselība ir zemākā Latvijas iedzīvotāju vidū – finanšu veselības indeksā jauniešu (18-29 g.) auditorija ieguvusi 45 punktus no 100 pretstatā 50 punktiem sabiedrībā vidēji. Interesanti, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā šādas plaisas nav, jo jauniešu finanšu veselības indekss ir ļoti tuvs tam, kāds tas ir valstī kopumā. Ja finanšu zināšanu jomā jaunieši Latvijā pat pārspēj pārējās vecuma grupas, tad lielākās grūtības sagādā tieši rīcība un finansiālās iespējas.
“Ir likumsakarīgi, ka jauniešiem ir mazāk pieejamo līdzekļu, jo izglītība un karjeras ceļš vēl veidojas, līdz ar to arī finanšu apjoms nebūt nav sasniedzis savu maksimumu, tomēr vajadzību un vēlmju nav mazums. Taču redzama arī tendence, ka labas finanšu teorētiskās zināšanas vien negarantē arī pārdomātu un gudru rīcību ar naudu. Te talkā nepieciešamas vēl pārējās labas finanšu pratības komponentes – attieksme un rīcība,” norāda Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa.
Finanšu veselības pētījums ļauj secināt, ka jauniešu naudas lietas ietekmējusi inflācija, jo salīdzinājumā ar 2023. gadu šogad ir pieaudzis tādu respondentu skaits, kuri atzīst, ka mēneša ienākumi ir bijuši vienādi vai pat zemāki par mēneša izdevumiem (58% pret 66%). Tas savukārt tieši ietekmē arī jauniešu spēju veidot naudas rezerves, jo faktiski trešdaļai aktuāla ir izdevumu optimizēšana un iekļaušanās budžetā, sasniedzot vismaz nulles punktu mēneša beigās.
Tomēr arī izaicinošos apstākļos uzkrājumu veidošanas nozīmīgums jauniešiem ir gana augstā līmenī. Aptaujas dati liecina, ka lielais vairums jeb 89% jauniešu ir spējuši izveidot lielākus vai mazākus uzkrājumus, tiesa gan, regulāri to dara vien 40%, bet pārējie 49% reizēm, ja rodas šāda iespēja. Jo lielāki vidējie ienākumi, jo biežāk novērojama tendence uzkrājumus veidot regulāri. Uzkrājumu mērķis visbiežāk ir drošības rezerve kādiem neparedzētiem izdevumiem (73%), kam seko ceļošana (39%) un uzkrājumu veidošana kāda lielāka pirkuma veikšanai (34%).
Lai arī aptaujā vairums jauniešu (52%) norāda, ka savu budžetu plāno, katrs trešais (39%) nav līdz galam apmierināts ar to, kā pārvalda un izmanto savu naudu, kas atkal norāda uz attieksmes un rīcības nozīmīgumu. Galvenie šķēršļi, kas liedz savas naudas lietas pārvaldīt labāk, pamatā ir saistīti tieši ar attieksmi un lēmumu pieņemšanu – spontāni pirkumi ir biežākais klupšanas akmens, ko atzīst 66% jauniešu, kam tūdaļ seko vēlme dzīvot šodienai, nedomājot par rītdienu (34%). Turklāt spontāno pirkumu pēcgarša nebūt nav patīkama, jo tos nožēlo 69% jauniešu. Visbiežāk spontāni tiek iegādāti apavi, aksesuāri vai apģērbs, kā arī dažādi ēdieni, uzkodas un saldumi.
“Mirkļa iegribas atstāj ilgtermiņa ietekmi uz mūsu naudas maciņu. Jo labāk sevi pazīstam, jo vieglāk ir ar šīm mirkļa iegribām tikt galā. Piemēram, uz veikalu doties ar skaidri noteiktu budžeta rāmi jeb naudas apjomu, ko sev atļaujam iztērēt. Vai arī – uz veikalu iet pēc iespējas retāk un atteikties no dažādām reklāmas ziņām par izdevīgiem piedāvājumiem vai jaunākā stila tendencēm, tā samazinot iespējas pakļauties impulsa vadītām vēlmēm. Katrā ziņā, tieši plānojot budžetu, ir daudz vieglāk izvirzīt savas prioritātes un lēmumu par jebkuru naudas tērēšanu pieņemt izsvērti. Tieši jauniešiem ir vislabākās pozīcijas savu naudas lietu sakārtošanai un uzlabošanai, jo ir gan laiks, gan jauda darboties. Dažreiz uz laiku ir jāatsakās no izklaidēm, ēšanas ārpus mājas un dažādiem impulsa pirkumiem, lai sakārtotu savu naudas plūsmu un iedibinātu veselīgus finanšu paradumus. Tādējādi mēs nevis palaižam kaut ko garām, bet gan būvējam sev labāku nākotni,” uzsver E. Kropa.
