Šī gada maijā vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar veica darba ņēmēju aptauju, kurā noskaidroja dažādus ar darbu un darba vidi saistītus aspektus, tostarp, kāda ir strādājošo apmierinātība ar pašreizējo darbu, kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi apmierinātību ar darbu un kā darbs jaunajos apstākļos ir ietekmējis strādājošo emocionālo labsajūtu.

Pēdējā gada laikā darba tirgus ir piedzīvojis satricinājumu, radot jaunus izaicinājumus arī personālvadības jomai. Apzinoties, ka darbinieki ir vieni no uzņēmuma veiktspējas stūrakmeņiem un, ka apmierināts darbinieks ir ne tik vien kā “noturēts darbinieks”, bet arī produktīvāk un kvalitatīvāk veic savus pienākumus, ir lojālāks un ir arī sava uzņēmuma kā darba devēja vēstnesis, īpaša uzmanība šajā globālās nenoteiktības laikā ir jāpievērš darbinieku apmierinātībai un tam, kā viņi jūtas.

Vairums darbinieku kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu

Pētījums atklāj, ka vairums (77%) darba ņēmēju kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu, tostarp piektā daļa (22%) norāda, ka ir pat ļoti apmierināti.

Datu dinamika liecina, ka darbinieku kopējā apmierinātība ar savu pašreizējo darbu gada laikā nav būtiski mainījusies, tomēr divu gadu laikā, salīdzinot ar pirms pandēmijas laika periodu, nozīmīgi ir pieaudzis «ļoti apmierināto» darbinieku īpatsvars (no 16% uz 22%), kas ir augstākais rādītājs kopš 2016.gada.

Kā skaidro Kantar personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva: “Pandēmijas negatīvais fons un krīzes apstākļi (dažādi ierobežojumi un aspekti, kas ietekmē psihoemocionāli – izolācija, bailes u.tml.) aktualizē un «izceļ» dzīves un darba patiesās vērtības: cilvēki savu ikdienas darbu nereti ierauga citā gaismā, daudzi uzsver, ka viņu darbs ir interesants un aizraujošs, patiess sirds aicinājums, sniedz laimes, piepildījuma, gandarījuma sajūtu un ļoti novērtē arī to, ka darbs ir drošs un stabils”.

Raugoties uz aktuālā pētījuma rezultātiem, atklājas, ka caurmērā apmierinātāki ar savu pašreizējo darbu ir augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, strādājošie ar augstākiem personīgajiem ienākumiem (vairāk nekā 1001 EUR mēnesī), tie, kuri savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu un kuriem darbavieta nodrošina darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, kā arī Pierīgā dzīvojošie.

Savukārt zemāka apmierinātība ar savu darbu ir raksturīga kvalificētiem un nekvalificētiem strādniekiem, būvniecībā nodarbinātajiem, strādājošiem ar zemākiem personīgajiem ienākumiem (līdz 500 EUR), tiem, kuri savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu un kuri norāda, ka darbavieta nenodrošina darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas.

Jaunie darba apstākļi un attālinātais darbs ir veicinājis apmierinātību ar darbu

Skaidrs, ka esošā situācija ar virkni dažādiem valsts mērogā noteiktiem ierobežojumiem un tiem sekojošām darba režīma pārmaiņām uzņēmumos un iestādēs, ir bijis izaicinājums abām pusēm – gan uzņēmumu vadībai, gan darba ņēmējiem. Par to liecina arī dati – kopumā ceturtajai daļai (24%) strādājošo pandēmijas apstākļos ir mainījies veids, kā viņi strādā, pilnībā vai daļēji pārejot uz darbu attālinātā režīmā. Kā šie jaunie darba apstākļi ir ietekmējuši strādājošo apmierinātību?

Pētījums liecina, ka pusei (49%) strādājošo darbs jaunajos apstākļos ir veicinājis apmierinātību ar darbu, pie tam apmierināto īpatsvars gada laikā ir pat būtiski palielinājies, kamēr trešdaļai (32%) tas apmierinātības pieaugumu nav nodrošinājis.

To, ka darbs jaunajos apstākļos ir veicinājis apmierinātību ar darbu, būtiski biežāk norāda informācijas un komunikācijas nozarē strādājošie, tie, kuri kopumā ir apmierināti ar darbu un savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu, kuru skatījumā darbavieta nodrošina darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, kā arī tie darbinieki, kuri ir pilnībā pārgājuši uz darbu attālinātā režīmā, liekot uzņēmumu vadības komandām aktualizēt jautājumu, vai daļai darbinieku nesaglabāt iespēju strādāt attālināti arī pēc ierobežojumu atcelšanas?

Savukārt salīdzinoši neapmierinātāki ar darbu jaunajos apstākļos ir tieši izglītības jomā nodarbinātie, strādājošie, kuri kopumā nav apmierināti ar darbu un savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu, un kuru skatījumā darbavieta nenodrošina darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas.

Jatzīmē, ka izglītības jomā strādājošie ir viena no tām darbinieku grupām, kura šajos nenoteiktības apstākļos, izglītības iestādēm pārejot uz attālinātām mācībām, saskaras ar būtiskām pārmaiņām un izaicinājumiem, kas atstājis negatīvu ietekmi uz nodarbināto kopējo apmierinātības līmeni.

Darbs jaunajos apstākļos ir “ar divējādu ietekmi” uz darbinieku emocionālo labsajūtu

Pētījums atklāj, ka pusei (50%) strādājošo darbs jaunajos apstākļos ir ietekmējis emocionālo veselību, kamēr nedaudz mazāk kā pusei (43%) tas emocionālo labsajūtu kopumā nav ietekmējis.

Raksturīgi, ka darbs jaunajos apstākļos mazāku ietekmi uz emocionālo veselību ir atstājis gados vecākiem darbiniekiem (45 – 65 g.v.), kamēr vairāk tas ir ietekmējis tieši gados jaunākus darbiniekus (18 – 34 g.v.).

No tiem darbiniekiem, kuru emocionālo labsajūtu darbs jaunajos apstākļos ir ietekmējis, gandrīz 2/3 (62%) tas emocionālo labsajūtu ir ietekmējis kopumā negatīvi (jeb 31% no visiem darbiniekiem), tomēr nedaudz vairāk kā katram ceturtajam (28%) (jeb 14% no visiem darbiniekiem), ietekme uz emocionālo labsajūtu ir bijusi pat kopumā pozitīva.

To, ka darbs jaunajos apstākļos viņu emocionālo labsajūtu ir ietekmējis pozitīvi, caurmērā biežāk ir norādījuši augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, speciālisti, strādājošie ar augstākiem personīgajiem ienākumiem (1000 EUR un vairāk), tie darbinieki, kuri ir pilnībā pārgājuši uz darbu attālinātā režīmā un tie, kuru atalgojums pagājušā gada laikā ir palielinājies.

Savukārt to, ka darbs jaunajos apstākļos emocionālo labsajūtu ir ietekmējis kopumā negatīvi, vidēji biežāk uzsver izglītības jomā nodarbinātie, darbinieki ar zemākiem personīgajiem ienākumiem (līdz 500 EUR), strādājošie, kuri kopumā nav apmierināti ar darbu un savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu, un kuru skatījumā darbavieta nenodrošina darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, un kuri pandēmijas laikā savā darbavietā strādā klātienē.

Personāla pētījumu eksperte S. Kaņējeva atzīmē: “Katra uzņēmuma un iestādes specifika un to darbinieku vajadzības atšķiras, tomēr apmierināts darbinieks ir un paliks uzņēmuma resurss “numur viens”. Līdz ar to ikvienai uzņēmuma vadības komandai sev ir jāuzdod jautājums – cik apmierināti šobrīd ir mūsu darbinieki, kas ir būtiskākie apmierinātību ietekmējošie faktori manā uzņēmumā un kā man visefektīvāk rīkoties pašreizējos darba tirgus apstākļos darbinieku piesaistības un motivēšanas jomā?”