Latvijā gada laikā valsts kompensējamo inovatīvo medikamentu skaits pieaudzis par trešdaļu, tomēr joprojām Latvijā inovatīvos medikamentus no valsts budžeta pacientiem kompensē daudz mazākā apmērā nekā kaimiņvalstīs. Ja Latvijā šogad valsts zāļu kompensācijas sistēmā ir 53 inovatīvie medikamenti, Lietuvā to skaists sasniedzis 88, bet Igaunijā – 86, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs, raksta NRA.lv.
Zāļu ražotāji veselības politikas veidotājus aicina laikus sākt izvērtēt, kādi medikamenti Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā tiks iekļauti nākamajos gados, sniedzot precīzu un caurspīdīgu informāciju visiem procesā iesaistītajiem sadarbība partneriem – ārstiem, pacientu organizācijām un zāļu ražotājiem, lai panāktu atklātu un prognozējamu inovatīvo zāļu iekļaušanu kompensācijas sistēmā.
«Neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018. gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug,» saka SIFFA izpilddirektors Valters Bolēvics. Šogad valsts apmaksāto zāļu sarakstā ir 53 inovatīvie medikamenti, pirms gada to skaits bija vien 31, bet 2017. gadā – 30. Pagājušā gada laikā Latvijā valsts kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti vairāki jaunākās paaudzes medikamenti vēža slimnieku ārstēšanai – zāles gastroenteropātisku audzēju, metastātisku plaušu, zarnu un prostatas audzēju, HER2 pozitīva metastātiska krūts vēža, olnīcu audzēja, limfoleikozes, kā arī metastātiskas ādas melanomas ārstēšanai. Tāpat pirmo reizi iekļauti jaunākās paaudzes medikamenti kardiovaskulāro slimību ārstēšanai, zāles čūlainā kolīta, krona slimībām un citas. «Tomēr Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm,» atzinīgi vērtējot izmaiņas kompensējamo medikamentu sarakstā, tomēr secina V. Bolēvics. Joprojām ir virkne slimību, kuru ārstēšanai valsts apmaksāto jaunāko zāļu nav vispār, un īpaši izteikti tas vērojams onkoloģijas jomā. Piemēram, Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas nav pieejamas jaunās zāles aknu un vairogdziedzera vēža ārstēšanai, Hodžkina limfomas un akūtas leikēmijas ārstēšanai un arī citām slimībām.
No trim Baltijas valstīm visvairāk inovatīvo zāļu valsts kompensējamo medikamentu sistēmā ir iekļauts Lietuvā – kopā 88 medikamenti. Līdzīga situācija ir Igaunijā, kur valsts apmaksā 84 jaunos medikamentus, liecina SIFFA apkopotie biedru dati 2019. gadā. Jāsecina, ka Lietuva un Igaunija ir priekšgalā, jo izejas punkts – kompensēto medikamentu skaits – arvien bijis vismaz par 20 medikamentiem lielāks, un, pat ja Latvija sāk kompensēt vairāk medikamentu, atpalicība no kaimiņiem saglabājas. Latvijā pēdējā gada laikā kompensācijas sistēmu papildinājuši 22 jauni medikamenti. «Taču arī Lietuva un Igaunija nestāv uz vietas, un valsts apmaksāto zāļu saraksts tiek aktīvi papildināts arī šajās valstīs: Lietuva gada laikā iekļāvusi 26 jaunas zāles, bet Igaunija – 20,» norāda V. Bolēvics, «lai sasniegtu Lietuvas un Igaunijas rādītājus, Latvijā jaunākās paaudzes zāļu īpatsvaru kompensācijas sistēmā būtu nepieciešams būtiski palielināt un ik gadu iekļaut vismaz 30 jaunu medikamentu.»
Zāļu ražotāju pārstāvis norāda, ka jaunākās paaudzes medikamenti, kuru izstrādē ieguldīts milzīgs zinātnieku darbs un investīcijas, ir radikāli mainījuši tradicionālo priekšstatu par smagām slimībām. Piemēram, jaunākās paaudzes zāles šodien nodrošina atveseļošanos 96 procentiem C hepatīta slimnieku (ar agrāk ārstēšanā pielietoto terapiju izārstējās 25-40 procenti pacientu). Arī HIV/AIDS vēl 1995. gadā bija nāvējoša diagnoze, bet jaunās zāles to ļāvušas padarīt par hronisku un kontrolējamu slimību. Arī onkoloģijā jauno zāļu lietošanas rezultātā vēža slimnieku mirstība ir samazinājusies par 20 procentiem, bet dzīves ilgums daudzos gadījumos vēža slimniekiem pieaudzis par pieciem gadiem un vairāk, liecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) dati.
VIEDOKLIS
Valters Bolēvics, SIFFA izpildirektors:
– Kaut gan jaunie medikamenti prasa lielākus ieguldījumus, šīs zāles ir jāvērtē nevis kā papildu izdevumi veselības budžetā, bet gan vidēja un pat ilgtermiņa investīcijas tautsaimniecībā, kas sniedz būtiskus ieguvumus – samazina ārstēšanas izmaksas, sociālā budžeta izmaksas par slimo cilvēku darba nespēju un invaliditātes pabalstus.
Inga Paparde
Foto: Unplash
