Valsts iepirkumiem parasti ir raksturīga smagnēja gaita un savstarpējas pretendentu intrigas, bet jo īpaši sarežģīti ir aizsardzības nozares iepirkumi, kuros apgrozās lielas naudas un militāri noslēpumi. Transporta zīmola Unimog pārstāvis Latvijā vērsies pie Neatkarīgās ar atklāsmēm, ka ministrijā visaugstākajā līmenī tiekot lobētas somu ražotāja Patria intereses, savukārt vāciešus no konkursa aprites cenšas negodīgi izspiest laukā. Ministrija visus pārmetumus noraida, vēsta NRA.lv.

Šā stāsta īsā fabula ir sekojoša. 2017. gadā ministrija sāka konkursu bruņotu 4×4 taktisko kaujas transportlīdzekļu iegādei (četri riteņi, visi velkošie). Pieteicās vairāki pretendenti, un izvēle bija gana liela, taču pērn ar lielu skandālu konkurss tika pārtraukts. Atklājās, ka par piemērotāko izvēlētā somu mašīna testēta atšķirīgi no pārējām. Ministrija Iepirkumu uzraudzības biroja konstatētos pārkāpumus atzina, taču jaunu konkursu vairs nerīkoja. Tagad sadarbība ar somiem tiek veidota citā ceļā un par citu preci. Nevis sarunu procedūras kārtībā, bet kā starpvaldību projekts. Ar Somiju un Igauniju parakstīta vienošanās par bruņoto transportlīdzekļu platformas izveidi uz

Somijas uzņēmuma Patria ražoto 6×6 transportlīdzekļu bāzes. Ministrijas paziņojumā skaidrots:

«Tehniskās vienošanās mērķis ir radīt rentablus risinājumus visu trīs valstu sauszemes spēku spēju prasībām, lai nodrošinātu ne tikai izdevīgāku iepirkuma piedāvājumu, bet gan arī partnervalstu bruņutehnikas savstarpējo savietojamību un to piegādes drošību, tajā skaitā vietējās transportlīdzekļu uzturēšanas un remonta kapacitātes izveidi, kā arī iespējamu vietējās industrijas kapacitātes stiprināšanu, vēlāk iesaistoties transportlīdzekļu ražošanā un piegādes ķēdes attīstīšanā. Ja veiksmīgi norisināsies turpmākais transportlīdzekļu platformas pētniecības un izstrādes posms, tad Nacionālie bruņotie spēki pirmās jaunās bruņumašīnas varētu saņemt jau 2021. gadā. Paredzēts, ka piegādes tiktu īstenotas katru gadu aptuveni desmit gadu laikā. Bruņumašīnu cenu diskusijās ar komersantu galvenokārt noteiks Latvijas prasības, piemēram, tehnikas vienību skaits, modifikācijas un to dažādība.»

Vāciešu piedāvājums noraidīts

Somu un viņu vietējo sabiedroto iespēja tikt pie šāda ilgtermiņa līguma politiskas sarunāšanas ceļā, nevis konkursa kārtībā, ir tas, kas satrauc konkurentus. Pie Neatkarīgās vērsās Latvijas uzņēmuma Unimotors patiesā labuma guvējs Kaspars Pone. (Plašākai sabiedrībai viņš pazīstams kā Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents.) Viņa uzņēmums Latvijā pārstāv vācu autobūves giganta Daimler speciālā transporta zīmolu Unimog. Tepat Pierīgā Unimotora rūpnīcā Unimogi tiek finišēti pasūtītājam nepieciešamajā izpildījumā. Tā ir vidējas kravnesības smagā mašīna ar izcilu caurgājamību, un uz tās šasijas var uzbūvēt faktiski jebko – pielāgot ugunsdzēsības vajadzībām, kravu pārvadāšanai, kabeļu guldīšanai, militāriem mērķiem. Tāpēc arī tiek izmantota teju visās rietumu pasaules armijās, tostarp arī Latvijā. Tiešām universāls izstrādājums. Tikai mūsu gadījumā tiek lietotas un arī šogad iepirktas citu valstu nolietotas Unimog mašīnas. Un tas notiek caur NATO second hand iepirkumu sistēmu, nevis šā zīmola dīleri. Savukārt kopā ar somiem tiks pirktas, būvētas un uzturētas jaunas un dārgas mašīnas.

Unimotoram lielākās pretenzijas ir par faktu, ka viņi sadarbībā ar Daimler jau 2018. gadā iesniedza priekšlikumu par stratēģiskas sadarbības izveidi ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, ar domu attīstīt Latvijā Unimog tehnoloģiju/servisa centru, kurā būvētu un aprīkotu platformas atbilstoši vietējai specifikācijai. Uzņēmējs sūdzas, ka uz šo priekšlikumu tā arī netika saņemta atbilde (ministrija apgalvo pretējo). Tajā pašā laikā ar somiem Aizsardzības ministrija jau slēdz politisku vienošanos par līdzīga satura sadarbību.

Esot slikta komercprakse

Te vietā Aizsardzības ministrijas skaidrojums: «2018. gadā notika Daimler AG un Unimotors prezentācija aizsardzības ministram R. Bergmanim par kompānijas ražoto automašīnu un to apkopes risinājumiem. Tāpat 2018. gadā tika organizēta Unimotors pārstāvju un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieka nodrošinājuma jautājumos tikšanās, kuras laikā Unimotors prezentēja savas spējas Mercedes markas militāro kravas transportlīdzekļu aprīkošanā un remonta nodrošināšanā. No AM puses tika atzinīgi novērtētas kompānijas spējas un tika arī norādīts, ka AM turpmākajos aizsardzības un drošības jomas iepirkumos kā vienu no vērtēšanas kritērijiem izvirzīs piegādes drošības prasību izpildi, tajā skaitā vietējās remonta un uzturēšanas kapacitātes nodrošināšanu. Vienlaikus visām kompānijām ir vairākkārtīgi norādīts, ka vienīgais veids, kādā AM var veidot sadarbību ar uzņēmējiem autotransporta jomā, ir caur dalību atklātā autotransporta vai uzturēšanas iepirkumā.»

Vācieši ar savu Latvijas partneri vēl vairākkārt mēģinājuši uzrunāt ministriju, aicināt uz prezentācijām, taču saņēma kurvīti, un kā piebilst ministrija: «Šādu piedāvājumu izteikšana ārpus formālā iepirkuma procesa neliecina par labu komercpraksi un no AM puses netiek atbalstīta.»

Ministrija saskaitījusi, ka Unimotors kopš 2015. gada līguma slēgšanas tiesības ieguvis piecas reizes un startē arī pašlaik notiekošajā konkursā par kravas transportlīdzekļu piegādi ar kravnesību no 5 t līdz 15 t. Princips līdzīgs kā pārējos konkursos – ne tikai piegādāt preci, bet arī ilgtermiņā aprūpēt. «Šobrīd iepirkumā ir noslēdzies pirmais posms un kā viens no sešiem pretendentiem ir atlasīts Daimler AG ar tā piesaistīto vietējo partneri Unimotors. Līdz ar to nav pamata apgalvojumam, ka Unimotors tiek izspiests no iepirkumiem, jo līdz šim regulāri ir piedalījies atklātos iepirkumos aizsardzības resorā un arī vairākkārt izraudzīts par uzvarētāju.»

4×4 nesanāca, mēģinās 6×6

Protams, velns slēpjas detaļās, un gan jau ir arī tādas, kas izskaidrotu uzņēmēja neparasto rīcību – publiski kritizēt ministriju un sūdzēties par tās iekšējām rebēm. Kaspars Pone, piemēram, stāsta, ka pērn pārtrauktais 4×4 mašīnu iepirkums bijis uzrakstīts tā, lai viņa pārstāvētais zīmols nekvalificētos. Tika prasīta tieši neatkarīgā piekare, kuras Unimogam nav, bet vēlāk, konkursa gaitā grozot nolikumu, prasība tikusi svītrota. Ministrija savukārt skaidro, ka šajā gadījumā Unimog nekvalificējās, jo «Unimog markas transportlīdzekļi ir paredzēti militārā nodrošinājuma funkciju izpildei un neietilpst kaujas transportlīdzekļu kategorijā».

Jebkurā gadījumā pie šā pasūtījuma neviens pretendents netika, un pēc konkursa izgāšanās ministrija ir pievērsusies citu kategoriju transporta iegādei un cenšas to īstenot atšķirīgā ceļā. Pērn 13 valstis, kurās ražo militārā transporta platformas, tika rosinātas uz starpvalstu sadarbību iepirkumos:

«Aicinājums tika nosūtīts par divu veidu bruņotu mobilitātes platformu iegādi: 4×4 – līdz piecu cilvēku ietilpība un 6×6 – līdz desmit cilvēku ietilpība. Piedāvājumi par katru no transportlīdzekļu veidiem tika vērtēti atsevišķi, un

6×6 kategorijā par vislabāko sadarbības formātu tika izvēlēts Somijas piedāvātais kopīga iepirkuma modelis, potenciāli piesaistot trešo partneri – Igauniju. 4×4 kategorijā ir pieņemts lēmums darbu pie izvērtēšanas turpināt, kas gan, jāatzīst, pašlaik iepauzēts dēļ ierobežotajiem finanšu līdzekļiem un ierobežotās kapacitātes dēļ.»

Vidējais vecums 30 gadu

Zīmīgi, ka Vācija uz šo NATO praksē neierasto sadarbības modeli neatsaucās. Līdz ar to Latvijas armijas rīcībā paliek un no jauna ienāk tikai veci Unimogi, ko dīleris skarbi dēvē par lūžņiem. Šogad noslēgsies 120 lietotu Unimog transportlīdzekļu iegāde. Unimotors apgalvo, ka tās ir trīsdesmitgadīgas mašīnas, kas nav bijušas konservācijā, bet aktīvi lietotas dažādu valstu armijās. Un, pērkot lietotu tehniku, 30 gadu ciklā Latvija krietni pārmaksāšot remontos un uzturēšanā. Bet, raugoties īstermiņā, lietotas militārās tehnikas iegāde patiešām ir ievērojami lētāka. Tas izriet no ministrijas skaidrojuma:

«Salīdzinājumam – viena jauna Unimog transportlīdzekļa cena, kas nokomplektēts atbilstoši NBS operacionālajām vajadzībām, tirgū ir ~ 200 tūkstošu eiro par vienu transportlīdzekli. Savukārt AM iegādāto lietoto transportlīdzekļu vidējā cena ir 27 tūkstoši eiro par vienu transportlīdzekli.» Kad naudas būs daudz vairāk, ministrija pirks jaunus, bet pagaidām – situācijā, kad atsevišķās vienībās joprojām tiek lietoti piecdesmitajos gados ražoti VOLVO VIKING markas transportlīdzekļi un vidējais kravas transporta flotes vecums ir vairāk nekā 30 gadu, arī lietoti Unimogi esot gana labs risinājums.

Šāds ministrijas viedoklis, protams, neliedz plašākai publikai raizēties par lietoto mantu ievērojamo īpatsvaru Latvijas armijas bruņojumā un skeptiķiem apsaukāt mūsu transporta floti par šrotu.

Imants Vīksne

Foto: F64