Atklājas jaunas detaļas kukuļa izspiešanas lietā no kokrūpnieka Andra Ramoliņa. Tajā iesaistīts arī arestētās Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas Intara Štālberga vietnieks Valts Grundmanis. Tādējādi iespējams organizētajā grupā varētu būt darbojušies jau četri VID cilvēki, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

“Nekā personīga” rīcībā ir ziņas, ka par “safabricēto” krimināllietu Ģenerālprokuratūra vasarā bija informējusi VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Nu, jau atstādinātā Jaunzeme šonedēļ taisnojās, ka pēc mūsu raidījuma noskatīšanās bija plānojusi no amata atstādināt Nodokļu un muitas policijas vadītāju Kasparu Podiņu, bet neesot paspējusi.

Tagad atklājas, ka Ģenerālprokuratūras vasarā sniegtās ziņas VID vadītāja nebija novērtējusi adekvāti. Jo visas izmeklēšanā iesaistītās personas strādāja policijas vadītāja Podiņa vadībā un ilgstoši baudīja viņa uzticību.

Savu karjeru VID sākusi kā nodokļu inspektore, Inita Lūre ātri piedzīvoja karjeras kāpumu Kaspara Podiņa vadītajā Finanšu policijā. 2016. gadā viņu uz pusotru gadu paaugstināja par Pirmās izmeklēšanas daļas vadītāja vietnieci.

Par izmeklētājas Lūres darbu iepriekš bijušas sūdzības saistībā ar interešu konfliktu un korupcijas riskiem. Taču neskatoties uz to, viņa amatu saglabāja. Šā gada martā VID sadarbībā ar KNAB atmaskoja noziedzīgu grupu, kas tirgoja dārgas automašīnsas ar viltotiem dokumentiem. Par tām netika maksāti nodokļi un nauda tika atmazgāta.

“Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka viens no šīs grupas dalībniekiem bija Lūres dzīvesbiedrs un kratīšanas notika arī pie viņiem mājās. Kopš šiem notikumiem Lūre bija atstādināta no amata, bet darba attiecības ar VID pārtrauca gandrīz pusgadu vēlāk, īsi pirms aresta šā gada augustā.

Neesot darbā, Lūrei nebija iespēja pašai uzsākt kriminālprocesu pret kokrūpnieka Andri Ramoliņa ģimenes uzņēmumiem, lai būtu pamats pieprasīt 100 000 eiro lielu kukuli. Tam bija vajadzīga kolēģu iesaiste.

Pasūtījuma krimināllieta atradās Pirmās izmeklēšanas nodaļas lietvedībā. Tās vadītājs bija Intars Štālbergs. Kādreizējais Valsts policijas inspektors Kurzemes reģiona pārvaldē, kādu laiku pastrādājis privātbankā, Nodokļu un muitas policijā paaugstinājumu ieguva īsā laikā. Štālbergam bija pakļauti ap 20mit izmeklētāju, katram no viņiem lietvedībā 30-40 krimināllietas.

Aizdomās par kukuļa pieprasīšanu organizētā grupā Štālbergu aizturēja vienā dienā ar Lūri 23. augustā. Dienu vēlāk viņiem abiem piemēroja apcietinājumu. 26.augustā Štālbergu no pienākumu pildīšanas Nodokļu un muitas policijā atstādināja. Štālbergs savu vainu izteiktajās aizdomās neatzīst.

“Nekā personīga” zināms, ka vienā dienā ar Štālbergu no darba VID atstādināts arī viņa vietnieks Valts Grundmanis.

“Par ko viņš ir vai saistībā ar ko viņš ir iesaistīts šajā kriminālprocesā, es diemžēl nevaru komentēt. Jo esmu parakstījis izmeklēšanas iestādē saistību rakstu, ka šo informāciju es nevaru izpaust,” pauž advokāts Didzis Vilemsons.

Naudas pieprasīšanā no uzņēmēja līdzdarbojies arī Štālberga vadītās nodaļas izmeklētājs Jānis Akmentiņš. Pretēji pagājušā nedēļā izskanējušai informācijai viņš nav iepriekš bijis Valsts drošības dienesta darbinieks. Akmentiņš Nodokļu un muitas policijā strādājis bez pielaides valsts noslēpumam.

Aizdomās par iesaisti kādā no strīdu pusēm “Olainfarm” izmeklēšanā, Akmentiņu aizrotēja uz Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldi. Taču vēlāk Akmentiņš tomēr atgriezās atpakaļ par izmeklētāju Kaspara Podiņa vadītajā Nodokļu un muitas policijā.

Krimināllietu pret kokrūpnieka Andra Ramoliņa ģimenes uzņēmumiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā ierosināja šā gada 13. maijā.

Krimināllietas pamats ir vai nu kāds audits, operatīvā darbinieka ziņojums, Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojums vai prokuratūras pārsūtīts materiāls. Tie tiek reģistrēti lietvedībā un ar direktora Podiņa rezolūciju, direktora vietnieces un Finanšu izmeklēšanas daļas vadītājas parakstu nonāk pie nodaļas vadītāja, šai gadījumā Štālberga, kurš nozīmē izmeklētāju. Nevienā no šiem līmeņiem netika izkontrolēts, ka lieta ierosināta nelikumīgi un prokuratūra to atcēla.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virspokurors Arvīds Kalniņš uzsver: “Es varu teikt, ka šādu gadījumu nav pārāk daudz. (NP: Taču ir.)

Konstatējot, ka šāda kriminālprocesa uzsākšanai nebija likumīgs pamats, tad šāds lēmums tiek arī atcelts. (NP: Vai tā ir rupjas kļūdas atzīšana vai pat nelikumīga darbība no izmeklētāja puses?) Viennozīmīgi pateikt nevaru, jāvērtē katrs materiāls atsevišķi. Materiāls ir atgriezts izmeklēšanas iestādei resoriskās pārbaudes veikšanai. (NP: Mūsu rīcībā nonācis iekšējs Nodokļu un muitas policijas dokuments. Tajā aprakstīts, kādai ir jābūt kriminālprocesu kontrolei, kādā apjomā un kādos termiņos. Vadlīnijas parakstījis VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītājs Kaspars Podiņš.)”

Vadlīnijās noteikts, ka izmeklētājam jābūt precīzam izmeklēšanas plānam. To iesniedz arī uzraugošajam prokuroram. Plānam jābūt gatavam mēnesi pēc lietas ierosināšanas un tiešais priekšnieks par to ir atbildīgs. Policijas direktora vietniece šai gadījumā Kristīne Prusaka-Brinkmane var ierosināt gan regulāru, gan ārkārtas kriminālprocesa pārbaudi par izmeklēšanas kvalitāti un efektivitāti.

Taču arī šajā uzraudzības līmenī pret uzņēmēju safabricētā lieta viegli izgājusi cauri visiem filtriem. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) uzskata, ka VID vadība tolerē noziedzību. Ministrs to pamato ar viņa rīkojumu vairākkārtēju nepildīšanu un informēšanas slēpšanu.

Par vairāku pieredzējušu izmeklētāju, tajā skaitā augsta ranga amatpersonu apcietināšanām un aizturēšanām Finanšu ministrs esot uzzinājis no “Nekā personīga” svētdienas raidījuma: “(NP: Vai jūs notikušajā uzņematies daļu savas atbildības? Jo tas nozīmē, ka jūsu akceptētās reformas un rotācijas nestrādā?) Esmu vairākus rīkojumus devis par šādas situācijas esamību un esmu vairākkārt norādījis VID vadībai, ka viņa tolerē šādas situācijas. (NP: Vai jūs nekļūdījāties pārāk uzticoties Muitas un nodokļu policija pārvaldes vadītājam Kasparam Podiņam?) Man nav iespējas uzticēties vai neuzticēties. Visus darbiniekus un amatpersonas ieceļ amatā iestādes vadītāja. Jaunzemes kundze šo kandidatūru piedāvāja un ministram faktiski nav citas iespējas. (NP: Jūs gribat teikt, ka Podiņa ilgstoša atrašanās amatā, kuram viņš iespējams nav piemērots, ir tikai VID ģenerāldirektores atbildība, jūsējā ne?) Par iespējamo piemērotību vai nepiemērotību ir pirmkārt jālemj iestādes vadītājai. (NP: Jūs uzticaties šobrīd Ievai Jaunzemei?) Esmu ilgstoši apalvojis, ka Jaunzemes kundzei ne visai labi sanāk vadīt šo iestādi, arī divas atestācijas rāda, ka bijis negatīvs vērtējums, bet tas nedod tiesības ministram atlaist šo amatpersonu. (NP: Bet tas, ka problēmas šajā iestādē ir un uzlabojumu nav tas ir fakts.) Bet tas nekādā gadījumā nedod tiesības man atlaist amatpersonu.”

Divas dienas pēc šīs intervijas ieraksta finanšu ministrs Jānis Reirs ir atstādināja VID ģenerāldirektori no pienākumu pildīšanas. Un uzdevis lemt par Nodokļu un muitas policijas direktora Kaspara Podiņa atbildību un atstādināšanu uz pārbaudes laiku. ” Nekā personīga” arī šonedēļ neizdevās iegūt interviju ar Podiņu, jo viņš esot uz slimības lapas.