Latvijas dzelzceļš (LDz) desmit gadu laikā var kļūt par veiksmīgāko uzņēmumu Baltijā un šajā procesā sava loma būs arī tranzīta kravām no Krievijas, uzskata jaunais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Ambiciozo mērķi iespējams sasniegt ar efektīvu pārvaldību un efektīviem biznesa procesiem, ir pārliecināts jaunais vadītājs. Sadarbība ar Rail Baltica projektu arī esot veids, kā šo mērķi panākt.

Šobrīd dzelzceļa pārvadāto kravu apjoms gan sarucis par 17 līdz 20 procentiem, tāpēc uzņēmumam esot būtiski kravu īpašniekiem un valstīm parādīt, ka kravu tranzīts caur Latviju ir drošs, efektīvs un pietiekami ekonomisks. Tāpat esot būtiski sniegt vienotu Latvijas spēlētāju piedāvājumu.

Tuvākajā laikā paredzams lielāks kravu pieplūdums, piemēram, no Krievijas, kurā E. Bērziņš pabijis vēl pagājušajā nedēļā. Krievija esot pabeigusi iepriekš izziņotos dzelzceļa remonta darbus Latvijas virzienā, un infrastruktūra uz Latvijas pusi ir uzlabota. Tāpēc kravu plūsma, kas, uzsākot remontdarbus, apsīka, atjaunošoties.

Vizītē Krievijas galvaspilsētā Maskavā E. Bērziņš pārrunājis iespējas piesaistīt jauna veida kravas. Konkrētāku informāciju par iespējamām kravām viņš nesniedza, skaidrojot, ka konkurenti nesnauž un, kamēr nebūs parakstīti nodomu protokoli, kravu veidus neatklās. Kopumā pagājušās nedēļas sarunas Krievijā E. Bērziņš vērtēja kā pozitīvas.

Vizītes mērķis bijis noskaidrot situāciju Krievijas tirgū, jo pēdējā laikā kravu kritums bijis līdz 20%. Situācija tirgū neesot vienkārša, jo, ņemot vērā rubļa vērtības kritumu, tranzīta ceļš ir sadārdzinājies, turklāt kravas aizvien biežāk sūtītas uz Krievijas ostām. Tāpat samazinājušās naftas un ogļu cenas.

Noliedzot, ka Krievijā būtu izjutis politisku spiedienu, jaunais valdes priekšsēdis gan norādīja, ka Krievijā pastāvot normatīvās nianses. Piemēram, ir kravu formēšanas plāni, saskaņā ar kuriem kravas novirza uz vienu vai otru ostu. Tas varētu būt instruments, kā procesus ietekmēt, taču E. Bērziņš nav fiksējis, ka šie instrumenti tiktu izmantoti ar nodomu.

Viņš uzsvēra, ka ne Krievijas dzelzceļam, ne LDz kravas nepieder, līdz ar to esot jāsadarbojas ar kravu īpašniekiem, pierādot, ka Latvijas tranzīts ir drošs un efektīvs, lai arī ne pats lētākais.

Kā ziņots, nominācijas komiteja par atbilstošāko kandidātu LDz valdes priekšsēdētāja amatam ir izraudzījusies līdzšinējo uzņēmuma valdes locekli E. Bērziņu. Amatā viņu apstiprināja pagājušo ceturtdien, vēstīja NRA.lv.

E. Bērziņa ceļš uz jauno amatu nebija viegls, par spīti tam, ka viņš jau darbojās uzņēmuma valdē. Kandidātus vērtējošās komisijas vadītāja, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa skaidroja, ka kandidātu vidū neesot bijis izteikts līderis, tāpēc konkurss ieildzis, bet E. Bērziņam par labu nākusi gūtā pieredze, darbojoties Rail Baltica projektā.

«Izšķirošais arguments par labu Bērziņam bija viņa pieredze Rail Baltica. Viņš panāca visu trīs Baltijas valstu vienotu redzējumu šī projekta realizācijas pieteikuma iesniegšanā līdzekļu saņemšanai Eiropas Komisijā un tālāku šā projekta virzību,» uzsver Dž. Innusa.

Imants Vīksne

Foto: Jevgenijs Slihto/https://www.flickr.com/photos/101181388@N07//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/