Pirms dažām dienām amatā «ierotētais» Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktors Normunds Broks ir darbojies miljardiera Džordža Sorosa finansētās programmās, taču neesot liberālo ideju un finanšu mahināciju atbalstītājs, kā arī Ventspils domes deputāta Ģirta Valda Kristovska sabiedrotais – tā NRA.lv apgalvoja pats N. Broks.

Valsts vides dienests (VVD) pagājušo trešdien paziņoja par amatpersonu rotācijām – līdzšinējā Ventspils pārvaldes direktore Inguna Pļaviņa dosies vadīt Madonas pārvaldi, turpretī līdzšinējais Madonas pārvaldes direktors N. Broks turpmāk atbildēs par vides uzraudzību Ventspilī.

Politika oglēs

Amatpersonu rotācija tika veikta, jo VVD ierēdņi nespēja un nevēlējās novērst, ka akmeņogles Ventspils pilsētas centrā tiek pārkrautas atklātā veidā, kas rada ventspilniekiem neciešamu vides piesārņojumu ogļu putekļu veidā. Ventspilī ir viens no modernākajiem ogļu termināļiem Eiropā, kur pārkraušanu varētu veikt slēgti, novēršot vides piesārņojumu, tomēr ogles tiek pārkrautas atklātā veidā, turklāt pilsētas pašā centrā.

Būtiski ir tas, ka gan uzņēmumus, kuru teritorijās Ventspilī tiek izgāztas atklātas ogļu kaudzes, gan moderno ogļu slēgtās pārkraušanas termināli kontrolē viena un tā pati persona – Ģenerālprokuratūras ieceltais mantas glabātājs Rudolfs Meroni. Turklāt viņa kontrolētie uzņēmumi maksā algas un veic citus maksājumus Ventspils domes opozīcijai. Tādējādi Ventspils domes opozīcija un ostas uzņēmumu vidi piesārņojošā darbība veido vienotu sistēmu.

Pirms dažām nedēļām (20. jūlijā) tika fiksēts, ka ogļu kaudzes izbērtas jau Kālija parka teritorijā, t.i., tieši pretī Ventspils simboliem – Livonijas ordeņa pilij, piemineklim Krišjānim Valdemāram, latvietim, Ostmalas promenādei, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldes ēkai. Savukārt šo ogļu kaudžu pārkraušana kuģī sākās tieši tad, kad Ostmalas promenādē notika starptautisks pasākums, kas pulcēja motobraucēju (baikeru) tūkstošus no visām Baltijas jūras valstīm.

Kālija parks joprojām ir viens no modernākajiem kālija termināļiem pasaulē, kura izveidei tika tērēti miljonu miljoni, lai kālija sāli u.c. produktus varētu pārkraut slēgtā veidā, nevis lai pārkrautu akmeņogles atklātā veidā.
Daudzi ventspilnieki ir pārliecināti, ka šāda R. Meroni kontrolēto uzņēmumu rīcība ir politiski, nevis saimnieciski motivēta, lai radītu neapmierinātību ar Ventspils pašvaldību; lai parādītu, ka pašvaldība nekādi nevar ietekmēt šo uzņēmumu darbību; lai parādītu šo uzņēmumu reālo ietekmi uz VVD.

Savukārt, izpētot publiski pieejamās datu vietnēs N. Broka profesionālās un politiskās darbības pagātni, Neatkarīgā konstatēja, ka Ventspilī ierotētais vides uzraugs, iepriekš arī politiķis un īpašu uzdevumu ministrs, vairākkārt pieminēts gan saistībā ar Dž. Sorosa stipendijām, gan arī kā tuvs pašreizējā Ventspils domes opozīcijas deputāta Ģirta Valda Kristovska sabiedrotais, gan arī kā viens no partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK šķeltniekiem. Tas radīja jautājumu par to, vai VVD vadītājas Ingas Koļegovas veiktajām rotācijām arī nav politisks zemteksts (vai virsteksts).

Drīzāk konservators

Vaicāts par dalību Dž. Sorosa finansētās programmās, N. Broks Neatkarīgajai skaidroja: «Tas bija pirms aptuveni divdesmit gadiem, kad strādāju izglītības sistēmā. Tas bija saistīts ar izmaiņām izglītībā. Braucām pa skolām, vadījām kursus, lasījām lekcijas. Tas bija pašos neatkarības pirmsākumos. Tajā periodā šī Sorosa finansējuma sistēma bija vērtējama drīzāk pozitīvi. Mums, nākušajiem no totalitārās sistēmas, tika piedāvāts rietumniecisks skatījums. Taču, vērtējot Sorosa biogrāfiju kopumā, man nešķiet, ka viņam viss ir tik kristāltīrs – īpaši finanšu jomā, kur viņš gana savtīgi spekulēja ar sterliņu mārciņu. Taču es nekādā veidā nekaunos par to, ko darīju deviņdesmito gadu sākumā.»

Vaicāts, vai tādējādi viņš sevi nepieskaita pie liberāļiem un Sorosa ideju piekritējiem, N. Broks norādīja: «Esmu drīzāk konservatīvo ideju piekritējs. Esmu Nacionālās apvienības biedrs. Šī apvienība pauž konservatīvās idejas.»

Uzstājīgi palūgts

Lūgts izskaidrot, kādēļ tieši viņš nozīmēts darbā uz Ventspili, N. Broks teica: «Sākotnējais darba termiņš Ventspilī ir trīs mēneši, ko var pagarināt. Mana interese nav to pagarināt. Es arī pats neuzprasījos uz Ventspili, kaut arī esmu savā diplomdarbā rakstījis vienu sadaļu par Ventspils ostu. Tas bija Vides valsts dienesta vadības uzstājīgs lūgums, ka ir nepieciešamas pārmaiņas un skats no malas. Te nevajadzētu meklēt sazvērestību. Man nav simpātiju vai antipātiju ne pret vienu konkrētu uzņēmumu Ventspils ostā. Runāsim ar visām pusēm, arī ar pašvaldību. Esmu sācis iepazīties ar informāciju gan internetā, gan arī vietējā avīzē latviešu un krievu valodās. Mana attieksme būs vienāda pret visiem. Visiem jāievēro vides prasības un jādomā, kā uzlabot vidi saudzējošās tehnoloģijas. Es nekandidēju vēlēšanās. Mana attieksme būs maksimāli neitrāla un profesionāla. Uzklausīšu visas ieinteresētās puses.»

Attiecības ar «spārniem»

2008. gada septembrī žurnāliste Ināra Egle tolaik vēl joprojām sorosiešu kontrolētajā laikrakstā Diena(Sorosa fonda ilggadējā vadītāja Sarmīte Ēlerte Dienas galvenās redaktores amatu bija atstājusi jūnijā, bet viņas vietā tobrīd bija nākusi ilggadējā Sorosa struktūru darbiniece Nellija Ločmele) vēstīja sekojošo: «N. Broks TB/LNNK ir vairāk nekā desmit gadu, bet partijā viņš vairāk tika uztverts kā nu jau bijušo tēvzemiešu /domāti tobrīd TB/LNNK jau pametušie biedri, kuri devās dibināt citu partiju – Pilsonisko savienību/ sabiedrotais, kurš pārstāvēja Ģirta Valda Kristovska spārnu. N. Broks savulaik bija saņēmis arī Sorosa fonda stipendiju, piedaloties izglītības programmās, kas arī tika uzskatīts par sava veida zīmogu.»

Dienas žurnālistes I. Egles tolaik rakstīto apšaubīt nav nekāda pamata, jo viņa atsaucas uz viena no tālaika TB/LNNK līderiem – Roberta Zīles – teikto, turklāt viņas pašas senās draudzīgās attiecības ar Ģ. V. Kristovski nav nekāds noslēpums.

Savukārt N. Broks, vaicāts par attiecībām ar Ģ. V. Kristovski, Neatkarīgajai stāstīja sekojošo: «Ģirtu Valdi Kristovski pazīstu, un, kad viņu satieku, mēs sveicināmies. Mums ir bijušas saķeršanās ar viņu, īpaši laikā, kad notika partijas šķelšanās,bet es paliku TB/LNNK. Mums ir bijušas konflikta situācijas, taču partijas šķelšanas virtuvi es nestāstīšu. Neesmu viņa piekritējs un neesmu arī viņa pretinieks. Uz ielas ar viņu sveicinos, bet citas saiknes man ar viņu nav. Vairākus gadus neesmu viņu saticis un nezinu, ko viņš tagad dara.»

Neatkarīgā N. Brokam iebilda, ka Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktoram ar Ģ. V. Kristovski nāksies tikties, jo pēdējais ir domes deputāts. Neatkarīgā arī atgādināja deputāta nesen laikrakstam teikto, ka, būdams Ventspils domes deputāts «hobija līmenī», Ģ. V. Kristovskis strādājot «ventspilnieku labā» un cīnoties ar Lembergu, kā arī konsultējot R. Meroni pārvaldītos Ventspils brīvostā strādājošos uzņēmumus, kuri rada vides piesārņojumu. Vaicāts, vai tādējādi Ģ. V. Kristovskis nevarētu kļūt reģionālās pārvaldes direktoram labs palīgs sarežģīto vides jautājumu risināšanā, N. Broks atbildēja: «Es, protams, esmu gatavs uzklausīt arī viņa viedokli, bet Meroni vārds mani dara piesardzīgu. Es Meroni nedz pazīstu, nedz esmu ar viņu ticies. Esmu iepazinies ar medijos pausto informāciju. Tādēļ man ir piesardzīga attieksme pret šo kungu.»

Valsts ar valsti?

Uz jautājumu, vai vides jautājumu risināšanā N. Broks kā valsts pārstāvis plāno runāt ar Ventspils uzņēmumu augstākajiem galvenajiem vadītājiem, proti, ar valsts iecelto R. Meroni, kā valsts ar valsti, jebšu tikai ar zemāka ranga uzņēmumu izpilddirektoriem, N. Broks skaidroja: «Iepazīstoties ar situāciju, droši vien, ka tiksimies ar tiem, kuri šos uzņēmumus šeit pārstāv un strādā šeit uz vietas, nevis sēž kaut kur ārzemēs kādā kantorī. Ļoti iespējams, ka kaut kādā situācijā, kad Meroni būs Latvijā un būs tāda nepieciešamība, vajadzēs tikties arī ar viņu. Man nav problēmas tikties ar viņu un runāt arī angļu valodā, bet prasības paliek vienas: jārod gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumi, lai vide kļūtu aizvien labāka.»

Pārāk labs cilvēks

Broka vārds presē tika cilāts 2007. gada augustā saistībā ar liberāļu vēlmi dibināt jaunu partiju, sašķeļot gan TB/LNNK, gan partiju Jaunais laiks. Abas partijas tika šķeltas vienādām metodēm. TB/LNNK šķeltnieku līderis bija Ģ. V. Kristovskis. Ar 2006. gada oktobra Saeimas vēlēšanu rezultātiem bija neapmierināti arī t.s. Ventspils mēra Aivara Lemberga oponenti – Ventspils miljonāri -, kuru naudas resursi bija pamanāmi tālaika politiskajos notikumos. Prese tolaik bieži rakstīja par Ģ. V. Kristovska tuvajām, draudzīgajām attiecībām ar Ventspils miljonāru un «oponentu» Olafu Berķi, kurš nemaz neslēpa, ka būtu gatavs finansēt jaunu partiju, kuru vadītu Ģ. V. Kristovskis. Savukārt tieši īpašu uzdevumu ministra ES līdzekļu apguves lietās N. Broka biroja telpas Finanšu ministrijā bija TB/LNNK šķeltnieku štābs un pulcēšanās vieta, kaut gan fakts ir, ka N. Broks tiešām palika TB/LNNK un neaizgāja uz Ģ. V. Kristovska vadīto Pilsonisko savienību.

Bijusī ministra parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele, kura arī pameta TB/LNNK, pēc pāriešanas uz Pilsonisko savienību par N. Broku Dienai teica sekojošo: «Normunds ir labs cilvēks, bet labs cilvēks nav profesija, un šajā gadījumā tas pat padarīja neiespējamu lēmumu pieņemšanu.»

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats

Foto: Saeimas kanceleja