Par jauno pedagogu algu modeli, kam jābūt skaidram detaļās jau šomēnes, nozarē strādājošajiem joprojām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Pašreizējie aprēķini rāda, ka arī darba samaksas pieaugums daudzviet varētu būt pavisam niecīgs vai pat nebūt nemaz.
Šonedēļ Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl uzklausa pedagogu un pašvaldību priekšlikumus, bet piektdien, 6. maijā, plānota pēdējā darba grupa, pēc kuras tad vajadzētu pavilkt svītru debatēm un noformulēt modeļa gala variantu. Lai gan IZM ir bijušas tikšanās ar visu izglītības pārvalžu pārstāvjiem, par algām, skolu tīklu un citiem ne mazāk svarīgiem jautājumiem skaidrības joprojām nav. Daļa skolu direktoru uz notiekošo raugās pesimistiski, to skaitā arī Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns, kurš uzskata, ka nekas labs tur nebūs, jo kā citādi nosaukt to, ja vienam pieliek no tā, ko citiem noņem. Skaidrs arī tas, ka nekāda 60% kāpuma nebūs (nu varbūt ļoti retiem laimīgajiem). Patiesībā jau visi nodarbojoties ar minēšanu, jo konkrētas formulas, kā aprēķināt algas, neesot.
Arī Daugavpils novada Vaboles vidusskolas direktore Elita Skrupska neko konkrēti nezinot, vien neoficiāli dzirdējusi, ka neliels pieaugums viņas skolai būšot. Taču bažas radot skolas administrācijas liktenis. Izskatās, ka iznāk tikai pilna direktora likme, bet ne vietniekam. «Šķiet, ka modelis būs efektīvs veids, kā likvidēt lauku skolas. Viens no paņēmieniem, kā to izdarīt, ir aizliegums apvienot 7.-9. klases,» atmet ar roku E. Skrupska, piebilstot, ka patiesībā pat negribas zināt, kas notiks, jo kas gan labs var notikt nelielai lauku vidusskolai
Spožāka aina nerādās arī Natālijas Draudziņas vidusskolas direktoram Pēterim Ševčenko: viņa aplēses liecinot, ka viņa vadītajā skolā vairāk par 4% palielinājuma nebūs. Labi, ka Rīgā pašvaldība piefinansējot skolu vadītājus – ja tā nebūtu, saņemtu mazāk nekā daļa skolotāju. Kā būs turpmāk – nezinot. Jautājumu esot daudz. Viens no tiem: kas notiks ar mājmācību (skola ir viens no centriem, kas to nodrošina) un tās apmaksu.
Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls NRA.lv kā mīnusu min to, ka, tiekoties ar IZM, neesot bijuši pieejami konkrēti skaitļi. Līdz ar to šobrīd esot vairākas akūtas lietas, kam atbildes nav – gan par finansējumu pirmsskolas izglītības iestādēm, gan par apvienotajām klasēm pamatskolas vecākajā posmā. Viņš domājot, ka vajadzīgs būtu pārejas periods, tostarp arī skolu tīkla sakārtošanai.
Krietni optimistiskāks ir Garkalnes vidusskolas direktors Laimnesis Bruģis. Viņa aprēķini rāda, ka skola zaudēt nezaudējot, pat mazliet iegūstot. Ja lielajām mācību iestādēm nāksies samazināt vietnieku skaitu, tad Garkalnes vidusskolā paliek viens, kā līdz šim (gan ar mazāku algu). Taču nu skolas direktors un vietnieks varēs arī vadīt septiņas mācību stundas nedēļā, kā arī saņemt piemaksu par pakāpi, plus klāt vēl nāk pašvaldības piemaksas pedagogiem, un galu galā sūdzēties nebūs par ko.
Savukārt nozares arodbiedrība šobrīd likusi pie darba savus ekspertus, kas beidzot saņēmuši no IZM vajadzīgos dokumentus, un cerot tuvākajā laikā tikt skaidrībā, kā tad izskatīsies patiesā aina, norādīja Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga. Aģentūrai LETA viņa sacījusi, ka Pierīgas izglītības iestāžu pedagogu algas nozares darba samaksas reformu rezultātā varētu sarukt par 110-130 eiro.
Aisma Orupe
Foto:olluszka/https://pixabay.com/en/users/olluszka-139785//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
