Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pedagogu jauno algu modeli iecerējusi ieviest nākamā gada 1. septembrī, nozarē strādājošie visai skeptiski vērtē šāda scenārija īstenošanu. Viņi ir pārliecināti, ka bez papildu finansējuma to izdarīt nevar, taču, vai valsts budžetā tas atradīsies, nav zināms. Līdz ar to, iespējams, paveiktais darbs pie jaunā modeļa aprobācijas būs vien situācijas fiksējums «pašu zināšanai».
IZM, izvērtējot projekta pirmos rezultātus un tiekoties ar 60 tajā iesaistītajām skolām, radusi pārliecību, ka pedagogi atbalsta pilna laika darba slodzes modeļa izstrādi un pilnveidi. Līdz gala variantam gan vēl tāls ceļš ejams, jo apkopota tikai sākotnējā informācija par vispārējo mācību priekšmetu pasniegšanai un papildu pienākumu veikšanai ieguldīto laiku. IZM solās decembrī izvērtēt aprobācijas rezultātus un nepieciešamības gadījumā arī koriģēt, lai jau no nākamā gada janvāra līdz jūnijam iesaistītu pārbaudes darbā visas Latvijas izglītības iestādes. IZM pauž pārliecību, ka modelis tiks pilnībā izstrādāts līdz šā mācību gada beigām, taču ir viens bet – nav zināms, vai valdība apstiprinās jaunās izglītības politikas iniciatīvas un piešķirs IZM papildus 36 miljonus eiro, kurā iekļauts finansējums 10% pedagogu algu palielinājumam un arī jaunā modeļa ieviešanai. Ministrija šobrīd nav apspriedusi citu scenāriju, ko darīt, ja naudas tam nebūs, raksta NRA.lv.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vispārējās izglītības eksperte Modra Jansone, minēto situāciju komentējot, norāda, ka arodbiedrība jau iepriekš uzrādījusi šos zemūdens akmeņus. Arī to, ka pedagogi acīmredzami strādā vairāk, nekā viņiem par to tiek samaksāts. Jaunais modelis varbūt novērsīs šo problēmu, taču tas tā arī var palikt uz papīra, ja papildu finansējuma tā ieviešanai nebūs. Nav izslēgts, ka 2015. gada 1. septembrī to neizdosies īstenot un tas iestrēgs uz gadu vai diviem.
Rīgas Teikas vidusskolas, kura arī piedalās projektā, direktore Ilona Bergmane uzsver, ka viņas vadītās iestādes, kurā mācās vairāk nekā 1000 audzēkņu, pedagogi vēlas vienu – lai samaksa par viņu darbu jaunajā variantā nesamazinātos. Vairāki skolotāji nav slēpuši apņēmību doties citas darbavietas meklējumos, ja viņu algas tiks apcirptas. «Jo jāsaprot – lai gan it kā lielajās skolās pedagogi saņem vairāk, taču arī tas notiek, pārstrādājot apmaksāto stundu skaitu. Īpaši jau klašu audzinātāji, projektu vadītāji, sacensību vai konkursu rīkotāji. Aizpildot paveiktā darba anketas, dažs, izrādās, patērējis pat 60 stundu nedēļā,» skaidro I. Bergmane.
Limbažu novada Lādezera pamatskolas direktore Taiga Plitniece cer – ja neizdosies realizēt IZM plānus, kas aizpildītu lielo robu starp lielajām un mazajām skolām, vismaz būs sperts solis tuvāk sistēmas sakārtošanai. «Pieteicāmies projektā, jo gribējām apkopot informāciju sistēmiski. Nebija jau noslēpums, ka daudz tiek strādāts virs normas, taču nu par to varam pārliecināties melns uz balta.» Viņa norāda, ka tas derot kā apliecinājums arī IZM, kura dažkārt nesaprot, cik daudz reāli skolotāji strādā. «Kaut vai interešu izglītībai – mēs ik mēnesi visiem tajā iesaistītajiem kopumā varam atvēlēt vien 300 eiro, taču skolā bez visiem citiem pulciņiem ir trīs deju kolektīvi. Skolotājai no šim nolūkam atvēlētās summas varu tarificēt piecas stundas, taču patiesībā viņa nostrādā desmit.» T. Plitniece saprotot, ka jaunais modelis vairāk atbalstīs lauku skolas un tas būs sāpīgs grieziens lielajām, taču, ja grib, lai lauki dzīvotu arī turpmāk, pārmaiņas noteikti ir vajadzīgas.
Aisma Orupe
