Diemžēl šobrīd izdevumi Latvijā, lai, piemēram, tikko nopirktu auto drīkstētu izmantot satiksmē, septiņpadsmit reizes pārsniedz izdevumus Igaunijā un trīs reizes Lietuvā. Kaimiņvalstīs nav jāmaksā par pirmo reģistrāciju un nav dabas resursu nodokļa, kura ietekme uz vides tīrību Latvijā līdz šim ir miglā tīta. Pie kam Lietuvā tehniskā apskate ir reizi divos gados, kas arī atstāj iespaidu uz izdevumiem par auto. Salīdzinot izdevumus pirmo trīs gadu laikā, Latvijas autovadītājs samaksā 757 eiro, lietuvietis 42, bet igaunis 195 eiro. Tajā pat laikā maksa par degvielu trīs kaimiņvalstīs ir līdzīga un Latvijā dažkārt pat nedaudz augstāka.
Ja reiz budžeta konsolidācijas apstākļos bija jāizmanto visdažādākie finansējuma avoti, tad pašreizējie optimistiskie vēstījumi dod pamatu gan autovadītājiem, gan motociklistiem aicināt atbildīgās amatpersonas paskatīties arī satiksmes dalībnieku virzienā. Autovadītāji, kā arī motociklisti ir sabiedrības aktīvākā daļa, kas nodrošina ieņēmumus gan valsts, gan pašvaldību budžetos, tādēļ ir pelnījuši cienījamu attieksmi. Jāņem vērā arī ekonomiskās likumsakarības. Ja uzņēmumam par saviem transporta līdzekļiem būs jāmaksā mazāk, tas mazinātu iespējamo inflācijas pieaugumu.
Maksājumu izlīdzināšana Baltijas valstu telpā padarītu mūs konkurētspējīgākus, ko kā vienu no ekonomiskās attīstības prioritātēm ir definējis arī Finanšu ministrs Andris Vilks. Ekonomiski pamatoti un godprātīgi būtu piesaistīt ikgadējās nodevas vai nodokļa apjomu nobrauktajam kilometru skaitam, jo vairāk brauc, jo vairāk maksā.Andris VilksLAMBLatvijas Motoklubu asociācija