Nodarbināto skaits, kas veic sociālās iemaksas, pēdējos divos gados ir samazinājies vismaz par 200 000 personu, savukārt tie, kuri vēl maksā nodokļus, dara to no minimāliem ienākumiem. Tas, pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotās diskusijas dalībnieku domām, ir viens no lielākajiem draudiem sociālās sistēmas stabilitātei. Otrs ir uzticības trūkums šai sistēmai – kāpēc maksāt nodokļus, ja vecumdienās pensijas nemaz nebūs, tā domā neviens vien iedzīvotājs, raksta NRA.lv.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šā gada divos mēnešos gandrīz 40% sociālo iemaksu veiktas no algas, kas nepārsniedz minimālo, tas ir 200 latus. VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bahanovska atzina, ka šogad salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika periodu vairāk nodokļu maksāts no šāda apmēra algām – no minimālās un algas, kas ir zem minimālās. Interesanti, ka ap 10% gadījumu darba devēji kā sociālās apdrošināšanas algas apmēru paziņojumā VID norādījuši apaļu nulli. Kopējie sociālo iemaksu parādi pašlaik ir 121,28 miljoni, no tiem, kā norādīja I. Bahanovska, reāli piedzenamie ir tikai ap 56 miljoni latu, tātad puse nodokļu parādu, arī pēc VID domām, nav un nebūs piedzenami. Visvairāk sociālās iemaksas tiek maksātas tādās nozarēs kā valsts pārvalde un nevalstiskās organizācijas, mazumtirdzniecība un pakalpojumu sniegšana, bet parādnieku galvgalī ir mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība un ēku būvniecība. Ekonomikas ministrija diemžēl neplāno strauju bezdarba samazināšanos – tikai par 2% gadā, un tas nozīmē, ka nodokļu maksātāju skaits palielināsies ļoti lēnām.
Diskusijā LBAS vadītājs Pēteris Krīgers uzsvēra, ka arodbiedrības turpinās arī Saeimā iestāties par tiem priekšlikumiem, kurus valdība nav ņēmusi vērā – priekšlaicīgās pensionēšanās saglabāšanu (pašlaik plānots no nākamā gada to atcelt); par kaitīgos un smagos darbos strādājošo cilvēku tiesībām un citiem. "Nav izslēgts, ka mēs rīkosim vēl kādu akciju," pieļāva P. Krīgers.
Zīmīgi, ka diskusijā par galveno grēkāzi tika padarīts Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns, kas izklāstīja darba devēju viedokli par iespējamām izmaiņām sociālās apdrošināšanas sistēmā, piemēram, darot zināmu, ka darba devēji neiebilstu, ja pensionēšanās vecuma paaugstināšana tiktu sākta jau nākamgad. Viņš arī norādīja, ka ir jāpārskata izdienas pensiju sistēma – cilvēkiem, kuri vēl ir spēka gados nevajadzētu saņemt pensiju, bet, ja viņi vairs nevar strādāt savā profesijā, piedāvāt pārkvalifikāciju. Vēl esot jāpārskata pensiju piemaksu sistēma un jāatgriežas pie piemaksu sākotnējā uzdevuma – nepamatoti zemu novērtēta pensijas sākumkapitāla daļēja kompensācija.
