Gadījumā, ja finanšu grūtībās nonākušais uzņēmums “KVV Liepājas metalurgs” nespēs veikt paredzētos maksājumus, var nākties atgriezties pie jauna investora meklēšanas, piektdien intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.
“Ja par vienu no problēmu iemesliem tiek saukta augsta elektrības maksa, tad jāsaka, ka šis ir faktors uzņēmuma vadībai jau bija zināms un “spēles noteikumi nav mainījušies,” kā arī tendences pasaules metalurģijas tirgū nav mainījušās, kas nozīmē, ka ir kādi citi iemesli, kas uzņēmumam nav ļāvis precīzi aprēķināt savas izmaksas un novedis pie tā, ka uzņēmums atkal nonācis grūtībās,” intervijā “KVV Liepājas Metalurga” nedienas skaidroja Reizniece – Ozola.
Ministre plāno dodoties uz tikšanos ar “KVV Liepājas metalurga” vadību, lai saprastu, kā valdība var atbalstīt uzņēmumu, norādot, ka tas ir tikai normāli, ja valsts sniedz savu atbalstu, vienlaikus norādot, ka ar uzņēmējdarbību gan valsts nevar nodarboties un uzņēmumiem pašiem ir jāsaprot, ko var atļauties un ko nē.
Ministre atzīst, ka agrāk valsts “Metalurgam” ir devusi lielas garantijas un daļa no šīs nodokļu maksātāju nauda, kas tika pazaudēta, maksātnespējas procesa laikā faktiski bija jāatgūst. Līdz ar ,iespējams, būtu jāvērtē tas, cik profesionāli veikts maksātnespējas process.
“Ja uzņēmums nestrādā, tad liels risks, ka šo maksājumu nevarēs saņemt, un būs atkal jāatgriežas pie jauna investora meklēšanas,” atzina Reizniece-Ozola.
Tikmēr finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”) apliecināja, ka uzņēmuma jaunie īpašnieki izpildījuši saistības pret valsti, norādot, ka gadījumā, ja turpmākie maksājumi netiks veikti, tad valsts atgūs visu uzņēmuma kustamo un nekustamo mantu.
Jau vēstīts, ka “KVV Liepājas metalurgs” ir spiests sašaurināt ražošanu tērauda kausēšanas cehā. To skaidro ar produkcijas lielo pašizmaksu, kas savukārt apdraud konkurētspēju gan Eiropas Savienības, gan citu pasaules reģionu tirgos. Lielu triecienu finanšu krīzē ietekmējis arī obligātais iepirkuma komponentes maksājums un produkcijas pašizmaksas, kas kopumā varētu veidot aptuveni 12 miljonus eiro gadā.
